Tādējādi ir skaidrs kāda izveidosies situācija, respektīvi, noteiktajā datumā, kad šie Bāriņtiesas pārstāvji ieradīsies pie šīs ģimenes, viss pirms tam tiks iztīrīts, bērni saģērbti tīrās drēbītēs un iespējams, ka bērniem pat varētu piedraudēt par to, ka viņi nedrīkst šiem pārstāvjiem nekādu informāciju izpaust un, protams, pārbaude tiek veikta, Bāriņtiesas pārstāvji redz, ka viss ir kārtībā un nerīkojas nekādīgi lai labotu šo situāciju ģimenē, jo viņiem liekas, ka šī ģimene dzīvo pienācīgos apstākļos un, ka nav pamata sūdzībām, lai gan tajā pašā laikā viņi nemaz nezin, kāda situācija valda šajā ģimenē. Manuprāt, attiecīgajām instancēm pirms pārbaudes nekādā gadījumā nevajadzētu ziņot par to, ka tiks veikta pārbaude, lai varētu redzēt patiesos dzīves apstākļus kādi valda attiecīgajā ģimenē par kuru ir iesniegta sūdzība, savādāk tādām pārbaudēm galu galā nekādas jēgas nav.
Tādi, manuprāt, ir būtiskākie teorijas un prakses problēmjautājumi Civillikuma Ģimenes tiesību sadaļā un citos ar to saistītajos tiesību aktos. Problēmu ir daudz, bet uzskaitīju, manuprāt, aktuālākās un būtiskākās. Bet problēmas tiesību jomā nepazudīs visticamāk nekad, jo līdz ar gadiem attīstās arī sabiedrība un tādējādi tiesību sfērai arī ir jāatīstās līdz ar sabiedrību un jaunākajām tendencēm, tieši tāpēc šī sfēra nekad nevarēs būt perfekta un ar katru jaunu situāciju radīsies arī jaunas problēmas, vienīgais kā problēmas var novērst, ir sākt tās risināt un tieši tas, manuprāt, arī būtu jādara, lai aizpildītu visus likumu „baltos plankumus”.
…
