Atskatieties uz faktiem par šodienu un pirms 90 gadiem. Viss bija savādāk, viss nebija kā tagad mums nebija sava zeme savas mājas ko tiešām varējām saukt par savām un nebaidīties par izmešanu no tām par karu par traģēdijām nesaskaņām. Bet tomēr līdz mūsdienām latvietis ir palicis uzticīgs savai valstij kaut laiki ir krietni mainījušies tomēr mūsos dzīvo - izturība, un spēja cīnīties par savu. Mūsu Rīgas dibināšana iebrukumi asinis bojāgājušie un viss tik kaut sen tomēr mūsu atmiņās grāmatās.
Kaut mēs 1918. g bijām pasludināta par neatkarīgu valsti mēs tomēr esam salauzti un cīnījušies par to tik daudz ar sviedriem tuvinieku zaudējumiem, lai būtu mēs tagad kur esam, tagad kur dzīvojam. Kādreiz cilvēkiem bija gribasspēks, bet tagad kad esam brīvi mums ir sava valsts uz saviem likumiem sava valdība savi spēki sava himna un karogs. Ko mēs nodarām tā jau cietušajai - mūsu zemei, mūsu mājām Latvijai. Mēs pametam to dodamies prom neatskatoties cik daudz šeit esam paveikuši prom neskatoties uz to, ka šeit esam pavadījuši savu laimīgo bērnību. …
