-
Pareizticīgo baznīca nacistiskās Vācijas okupācijas laikā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | ||
Pareizticīgā Baznīca vācu karaspēka ienākšanas laikā Latvijas teritorijā | ||
Nacistu politika attiecībā uz Latvijas Relīģijām | ||
Pareizticīgo baznīca nacistu okupētajā Latvijā | ||
Reliģisko lietu kārtošanas institūcijas | ||
Eksarha Sergija darbība nacistu okupētajā Latvijā | ||
Baznīca komunistiskā režīma apstākļos | ||
Secinājumi |
Nacisma ideoloģijas attieksmi pret kristīgo Baznīcu ietekmēja viņu antisemītiskie uzskati. Kristietība kopumā ar tās jūdisko izcelsmi kļuva par neatņemamu rasisma un antisemītisma propagandas sastāvdaļu. Šim aspektam bija lemts kļūt par nacistu uzbrukumu galveno mērķi pret kristietību. Nacistu pasludinātā jaunā reliģija balstījās uz rasu un asins teoriju, kas pārtapa par nacionālsociālisma pasaules redzējumu, izslēdzot visus pārējos. Dieva ideja tajā tika skaidrota kā rases funkcija. Rases jēdziens dominēja pār garīgumu. Nacistu ideoloģijas mērķis bija radīt jaunu reliģiju, kurai nebūtu nekā kopēja ar kristietību un tās principiem par žēlastību, piedošanu un vienlīdzību zemes virsū.
Pareizticīgo Baznīca tika uztverta galvenokārt kā krievu nācijas elements. Etniskos latviešus, igauņus un lietuviešus, kas piederēja Pareizticīgo Baznīcai, vācieši uzskatīja par krieviem, kurus pēc Vācijas uzvaras karā bija jāizved uz “Maskavas Reihskomisariātu”, lai mazinātu to ietekmi okupētajās teritorijās. …
Latvijas Vēsturnieku rakstos tika aplūkotas nacistiskās Vācijas okupā¬cijas režīma dažādas problēmas. Tomēr kristīgās Baznīcas loma un dalība šajā periodā, kā arī varas struktūru attieksme pret to nebija piesaistījusi pētnieku uzmanību. Pastāv tikai daži darbi, kas analizē šos jautājumus. Šī darba autors īsumā aplūkos dažādus aspektus: kopējo nacistu politiku attiecībā pret Latvijas relīģijām, attiecības starp Pareizticīgo Baznīcu un vācu okupācijas varas pārstāvjiem.
