| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Taisnīguma principa saturs un nozīme | 1 |
| 2. | Atziņas par taisnīguma principu Satversmes tiesas spriedumos | 3 |
| 3. | Atziņas par taisnīguma principu Augstākās tiesas spriedumos | 5 |
| 4. | Taisnīguma principa izpausmes un novirzes Latvijā un ārvalstīs | 7 |
Satversmes 92. pantā minētā “taisnīga tiesa” ir apskatāma kā neatkarīga tiesu varas institūcija, kas izskata lietu, un kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā šī lieta tiek izskatīta. Tiesas nolēmumam ir jābūt taisnīgam, jo taisnīgums demokrātiskā sabiedrībā ir viena no pamatvērtībām un ir tiesību piemērošanas galvenais mērķis, tiesību morālais pamats.
Taisnīguma princips arī izriet no Satversmes 1.panta, un Satversmes tiesa savos spriedumos to ir interpretējusi tādējādi, piemēram, ka valsts varas institūciju pieņemtajiem lēmumiem ir jārada ticība, ka tie tiek pieņemti, ievērojot taisnīguma principu , ka, izvērtējot cilvēktiesību ierobežojumus, ir jāievēro taisnīguma princips Taisnīguma princips prasa arī, lai pārbaudāmajai personai iespēju robežās būtu nodrošinātas tiesības izteikt savu viedokli un tikt uzklausītai, pirms tiek atteikts izsniegt speciālo atļauju.
Administratīvajās tiesībās - Taisnīguma princips ir fundamentāls vispārējais tiesību princips. Atbilstoši objektīvai izpratnei par taisnīgumu ikviens saņem to, kas viņam pienākas. Tādējādi situācijā, kad secināms, ka valsts rīcība attiecībā pret privātpersonu bijusi netaisnīga, atzīstams, ka ir pārkāpts taisnīguma princips.
…
Satura rādītājs 1. Taisnīguma principa saturs un nozīme 1 2. Atziņas par taisnīguma principu Satversmes tiesas spriedumos 3 3. Atziņas par taisnīguma principu Augstākās tiesas spriedumos 5 4. Taisnīguma principa izpausmes un novirzes Latvijā un ārvalstīs 7 Taisnīguma princips ir radies uz dabisko tiesību skolas ideju bāzes. Dabisko tiesību skolas pārstāvji uzskata, ka dabiskās tiesības ir „augstākās tiesības, kas zina atbildi uz visiem mūsu jautājumiem, kas tur pretī spoguli pozitīvajām tiesībām, tās ir „īstas” tiesības, kurās piepildās mūsu taisnīguma apziņa, šī tieši izpaustās taisnības un netaisnības izjūta.” Taisnīgums vienmēr tiks iekļauts morālā kategorijā, tādēļ to iekļaut vienā konkrētā definīcijā ir neiespējami. Dažādos avotos ir iespējams atrast šādas taisnīguma definīcijas: 1. Taisnīgums kā savu vēlmju, simpātiju un interešu relativizāciju un arī gatavību pakļauties valsts likumiem un publiskai kārtībai. 2. Imperatora Justiniāna kodeksā (Corpus iuris civilis) definētais taisnīgums: Iuris praecepta sunt haec: honeste vivere, alterum non laedere, suum cuique tribure (Tiesību priekšraksti ir šādi: dzīvot cienījami, neaizskart otru, katram dot to, kas tam pienākas). 3.Taisnīgums ir ikvienam saņemt to, kas viņam pienākas. 4. Taisnīgums ir pozitīvo tiesību virsmērķis un to spēkā esamības priekšnoteikums.
