Mežā ir nakts, tā ir kaislību un grēku nakts. Ticība ir atslābusi, un vienaldzība pret Dievu pārņem piligrimu Danti. Jaunības sapņi izpostīti, ir iestājies kritiskais brīdis, ko pazīst katrs cīnītājs cilvēks: vai nu samierināties, pielāgoties šaurajai apkārtnei, apaugot omulības sūnām, vai arī – sapātagot visu drosmi un apziņā, ka spēku gan vairs nav tik daudz kā jaunībā, bet atbildības sajūta lielāka, uzsākt cīņu pret tumsu un purvu.
Meža biezoknī Dante ierauga stāvu, virsotnē apspīdētu kalnu, kura nogāzes ir kraujas un akmeņainas, - tas ir tikumības kalns. Ir mēnešaina nakts agrā pavasarī, laiks kad Kristu sita krustā. Atpestīšanai ticēdams Dante kāpj šajā kalnā, bet viņam uzbrūk trīs plēsīgi zvēri
1.panteris – juteklības zvērs
2.lauva – valdkāre
3.vilku māte – mantkārība…
