Diskusijas par tēmu, vai un kā šķirama cikliskā un lineārā laika izpratne, beigušās jau vismaz 20. gadsimta 90. gadu sākumā, kad uz šo faktu skaidri norāda Niklass Lūmans savās sistēmteorijas lekcijās1. Jāatzīmē gan, ka N. Lūmanam kā socioloģijas pārstāvim ir taisnība attiecībā uz laika izpratni socioloģijā, tomēr literatūras pētniekiem joprojām atrodas gana vielas pārdomām par cikliskā un lineārā laika attiecībām, mitoloģiju attēlojot daiļliteratūrā, konkrētāk, pētot literāro personāžu attiecības ar laiku. …
