Es neizpaudīšu kāda tā ir, bet īsumā viņa varētu būtu pavisam vienkārša – jūtas nav spēlīte, tā ir laika atskaites sistēma līdz sprādzienam, kas paraus līdzi daudzas sirdis ar sekām ar kurām ne visi spēs sadzīvot.
Nobeigumā man jāatvainojās, ka neizteicos par pārējām lomām, bet, cieņu izrādot, pozitīvi izteikšos par Pāteri Liepiņu(Džordžu Talbotu), Kristapu Rasimu(Mortimeru) un Arti Robežnieku(Viljamu Devisonu) – viņi savas otrā plāna lomas pasniedza emocionāli un izturēti, padarot savstarpējo attiecību notikumus dinamiskus. Šī ir izrāde ir lieliski piemērota tiem, kas nebaidās nodarbināt savus prātus vienlaikus atverot savu dvēseli sentimentālām lietām un mīlestībai.
…
