Sevišķie pirkuma veidi

Mana kursadarba darba tēma civiltiesībās, saistību tiesību daļā ir: “Pirkuma līguma īpašie veidi”. Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma 4.daļā - Saistību tiesības, 13.nodaļā “Prasījumi no atsavinājuma līgumiem”, 1.apakšnodaļā 4.sadaļā, izmantots apzīmējums: “Pirkuma blakus līgums”. Sakarā ar to, ka šis formulējums uzskatāms par ar arhaisku es savā bakalaura darba nosaukumā izmantoju apzīmējumu: “Pirkuma līguma īpašie veidi”.
“Blakus līguma jēdziens pārņemts no romiešu tiesībām un mūsu dienās uzskatāms par arhaismu. Romiešu tiesībās pirkuma līgums bija ļoti formāls un šī līguma noslēgšanai tika prasīti abu pušu savstarpēji svinīgi solījumi, kas apliecināja darījuma spēku”1. Visa sarežģīto formalitāšu ceremonija, kas noslēdza pirkumu, pielīdzināja pušu svinīgos solījumus zvērestam. Tādēļ ļoti grūti pēc pirkuma noslēgšanas šai līgumā bija kaut ko mainīt. “Senie romiešu juristi atrada izeju ieviešot blakus līgumu. Pirkuma līgumu slēdzot kontrahenti (līdzēji) ar pacta adiecta (blakus līgumu) varēja vienoties par kādiem blakusnoteikumiem, kas pie zināmiem konkrētiem apstākļiem, noteiks kontrahentu tiesības un pienākumus.”2.
Mana bakalaura darba mērķis ir, izmantojot plašu teorētisko un praktisko materiālu klāstu, sīki izanalizēt atklājot aktualitātes pirkuma līguma īpašajos veidos. Izmantojot darbā nevien jaunāko literatūru, bet arī PSRS okupācijas gadu, pirmskara Latvijas laiku literatūru līdz pat romiešu tiesībām.
Mana darba pētījumu metode balstās uz salīdzinošo analīzi starp pirkuma līguma sevišķo veidu tiesiskā noregulējuma salīdzināšanu dažādos tiesību aktos.
Savā kursadarbā par pētījuma avotiem izmantošu Latvijas un citu valstu likumus, fundamentālos zinātniskos izdevumus, periodiskos izdevumus, tiesu prakses datus un valsts statistikas datus.…