Revolūcija – straujas izmaiņas valsts iekārtā vai saimnieciskajā un sabiedriskajā dzīvē, bieži izpaužas kā bruņota tautas kustība. Bieži vien revolūciju tauta parasti uzsāk tad, kad nav apmierināta ar pastāvošo valdības iekārtu.
Mūsdienās ir pazīstamas jau vairākas revolūcijas, piemēram, Franču revolūcija (1789), Oktobra revolūcija (1917), 1905. gada revolūcija, kā arī citas revolūcijas. Dažas no tām bija sekmīga, bet dažas tomēr nē. Latvijas attīstībā liela nozīme bija 1905. gada revolūcijai.
Revolūcijas cēloņi. 1904. g. visā Krievijā nobrieda revolucionāra situācija. Neveiksmīgais un nepopulārais krievu - japāņu karš (1904-1905) saasināja sociālās pretrunas un veicināja politisko nemieru pret cara patvaldību. Rūpniecības centros, sevišķi Pēterburgā un Maskavā, sākās streiki, kas 1904. g. novembrī un decembrī pieņēma politisku raksturu.
Sevišķi stipra nemieru kustība bija Latvijā. Rīgā 1904. g. decembrī LSDSP vadībā notika vairāki streiki lielajās rūpnīcās — Fīniksā, Baltijas vagonu fabrikā, Langes kuģu būvētavā u.c. Partija rīkoja arī vairākas ielu demonstrācijas: pie Ģertrūdes baznīcas, pie Fēniksa fabrikas, Pārdaugavā. Latvijā revolucionāro nemieru radīja vispārējā nebrīvība un beztiesība cara patvaldībā, un Latvijā tā bija sevišķi smaga. …
