-
Rāpuļi
Rāpuļi (Reptilia) ir pirmā īsto mugurkaulnieku klase, kuriem ir augstāko sauszemes mugurkaulnieku galvenās iezīmes. Viss dzīves cikls notiek uz sauszemes. Bet tomēr līdzīgi abiniekiem tie ir aukstasiņu dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru. Rāpuļus (arī abiniekus) pēta zooloģijas apakšnozare - herpetoloģija.
2.
Zvīņrāpuļi (Squamata), kuri pieder pie lepidozauru apakšklases, ir vislielākā mūsdienās dzīvojošo rāpuļu kārta, kas ietver sevī ap 6100 sugu. Tā ir vienīgā rāpuļu grupa, kas pašreizējā ģeoloģiskajā laikmetā ir pilnā plaukumā. Raksturīgākās zvīņrāpuļu pazīmes ir šādas. Ķermeni sedz ragvielas zvīņas, zem kurām tikai dažreiz ir nelielas kaula zvīņas.
krokodili - (Crocodilia) ir lieli ūdenī dzīvojoši rāpuļi, kas dzīvo Āfrikā, Āzijā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Krokodili mēdz uzturēties saldūdenī (upēs, ezeros, pārmitrās zemēs, dažkārt arī iesāļā ūdenī). Dažas sugas, īpaši Austrālijas, Dienvidaustrumāzijas un Klusā okeāna salu sālsūdens krokodils, uzturas arī piekrastē. Krokodili pamatā medī mugurkaulniekus, piemēram, zivis, rāpuļus un zīdītājus, taču arī bezmugurkaulniekus, piemēram, mīkstmiešus un vēžveidīgos (atkarībā no sugas). Krokodilu izcelsme ir ārkārtīgi sena, un tiek uzskatīts, ka tie maz mainījušies kopš dinozauru laikiem.
Bruņurupuči (latīņu Testudines vai Chelonia), kas pieder pie anapsīdu apakšklases ir visvairāk novirzījies rāpuļu zars. Tiem ir savdabīgs pasīvs aizsardzības orgāns — kaula bruņas, kuras ietver vidukli.
Knābjgalvji (Rhynchocephalia) Knābjgalvju kārtas vienīgais pārstāvis mūsdienās ir Hatērija (Sphenodon punctatus), kas ir primitīvākais rāpulis mūsdienās. Hatērija sasniedz 75 cm garumu, ārēji tā ļoti atgādina ķirzaku, bet tās anatomiskā uzbūve ir visai īpatnēja.…
Odzes - Vairumam odžu ir īss un drukns ķermenis. Galva ir plata, trijstūrveida. Zvīņas – raupjas, ķīļveida. Kad odze garos, lielos indeszobus neizmanto tie ir piekļauti mutes augšdaļai. Klaburčūskas labāk, nekā citas čūskas spēj uztvert siltuma starojumu. Izmantojot termiskās maņas orgānus, odzes spēj ne tikai sajust iespējamā laupījuma klātbūtni, bet arī noteikt tā atrašanās virzienu un attālumu līdz tam. Parastais zalktis (latīņu: Natrix natrix) ir Eiropā izplatīta čūsku suga. Zalktis ir lielākā Latvijā sastopamā čūska. Ķermeņa garums var sasniegt 1,5 m. Mugurpuse ir gaiši ilpelēka , dažreiz brūnpelēka vai tumšāka - līdz pat zilganmelnai. Vēderpuse - gaiša ar melniem plankumiem. Raksturīgi divi bāli dzelteni plankumi pie pakauša. Pēc tiem zalkšus var atšķirt no citām čūskām. Parastais zalktis uzturas dažādās vietās, parasti ezeru, upju tuvumā, jo peld ļoti labi un pārtiek galveno kārt no abiniekiem.
