-
Strukturētā intervija
Ja pētījuma mērķis ir paredzēt vēlēšanu iznākumu, kur nepieciešams apzināt vismaz 1000 respondentu, tad skaidrs, ka šeit nevar piemērot kvalitatīvās pētījuma metodes, jo tas, pirmkārt, būtu ļoti dārgi un arī laikietilpīgi.
Savukārt, ja nepieciešams pārbaudīt hipotēzi par zēnu un meiteņu atšķirīgo attieksmi pret mūziku, tad nepieciešamais minimums varētu būt arī trīs zēni un trīs meitenes, lai pielietotu kvalitatīvās metodes.
Pētniekam izvēloties metodi, ar kuru viņš veiks savu pētījumu, pirmkārt, jāņem vērā tāds faktors, kā laiks un nauda. Tie ir divi faktori, kuriem pētnieks vienmēr ir spiests rēķināties, un kuru rāmjos viņam vienmēr ir jāiekļaujas, jo tie ir primārie pētījuma resursi. Svarīga ir arī pētnieka kompetence pētāmajā tēmā.
Interviju iedalījums:
brīvās intervijas,
nestrukturētās,
daļēji strukturētās,
strukturētās.
Atšķirības starp interviju un sarunu.
Tā kā intervijai ir noteikts mērķis, tās uzdevums ir sekmēt izvirzītā mērķa sasniegšanu.
Lai sasniegtu mērķi, intervētājs uzņemas procesa vadību.…
Ir daudz un dažādi formas, pēc kuru parauga veidot interviju. Intervijas forma ir atkarīga no metodes. Piemēram, individuālās intervijas atšķiras ar to saturu, ir intervijas, kas meklē vai cenšas noskaidrot īstenu informāciju, viedokļus un attieksmes, naratīvu un dzīves stāstus. Grupu intervijas parasti ir attiecinātas uz fokusgrupām un visbiežāk tiek pielietotas mārketinga pētījumos. Lai iegūtu pietiekami daudz datus, var intervēt tik, cik daudz personu ir nepieciešams. Aptaujāto skaits atkarīgs no pētījuma mērķa. Kvalitatīvos pētījumos mēdz būt, ka intervējamo skaits ir pārāk mazs vai tieši otrādi - pārāk liels. Ja intervējamo skaits ir pārāk mazs, tādā gadījumā nav iespējams veikt statistisku vispārinājumu vai pārbaudīt izvirzīto hipotēzi par grupu atšķirībām. Savukārt, ja intervējamo skaits ir bijis pārāk liels, tādā gadījumā nav iespējams veikt caururbjošu, pētošu interviju traktējumu.
