Termins meteoroloģijā, kas ietver jebkura veida atmosfērā esošo ūdens tvaiku kondensātu, kas sasniedz zemes virsmu. Nokrišņi veidojas tad, kad atmosfēra ir piesātināta ar ūdens tvaikiem tik tālu, ka ūdens kondensējas un krīt. Kondensācijas punktu atmosfēra sasniedz divos veidos - atdziestot un palielinot ūdens tvaika koncentrāciju.
Nokrišņi ir ļoti nozīmīga ūdens cikla sastāvdaļa, nokrišņu veidā rodas lielākā daļa uz Zemes esošā saldūdens. Ik gadus uz Zemes virsmas nokrīt 505 000 km³ nokrišņu, 398 000 km³ no tiem nokrīt Pasaules okeānā.
Nokrišņu biežums un daudzums dažādos Zemes reģionos atšķiras, nosakot šo dažādo reģionu klimatiskos apstākļus un rezultātā - veģetācijas tipu un ekosistēmas sastāvu.…
