Tabulas dati parāda, ka ekonomiskā situācija deviņdesmito gadu sākumā ievērojami pasliktinājās. Deviņdesmito gadu vidū Latvijas saražoja tikai pusi no 1990.gada saražotā iekšzemes kopprodukta apjoma. Tādu situāciju radīja pāreja uz tirgus ekonomiku, Latvijas ekonomikas pārstrukturēšana, atsakoties no padomju gados radītās hiperindustrijas, milzīgā inflācija, kā arī naudas reforma 1993.gadā, apmainot 200 Latvijas rubļus pret vienu latu.
Inflācija 1992 un 1993.gados krasi pazemināja iedzīvotāju dzīves līmeni, jo cenu kāpums pārsniedza iedzīvotāju ienākumu pieauguma tempus.1993.gada patēriņa cenu rādītājs salīdzinājumā ar 1991.gadu pieauga 22 reizes, tajā pašā laikā tautsaimniecībā nodarbināto vidējā alga palielinājās tikai 15,7 reizes, bet visu iedzīvotāju naudas ienākumi palielinājās 13,2 reizes. Minētās attiecības starp cenu un ienākumu kāpuma tempiem rezultātā divu gadu laikā nodarbināto pirktspēja kritās par 29 %, bet iedzīvotāju reālie ienākumi – par 40 %.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē saimnieciskā situācija sāka lēnām uzlaboties. Iekšzemes kopprodukts1997.gadā pieauga par 6,5 %. Inflācija no 209,2 % 1993.gadā samazinājās līdz 8.4 % 1997.gadā. Kopprodukta pieauguma tempi turpināja paātrināties.…
