Māte nedzīvoja kopā ar saviem vecākiem. Meita, kad mācījās lauku skolā, dzīvoja pie mātes, taču pilsētas skolā ejot – pie vecvecākiem. Laikā, kad meita dzīvoja pie mātesmātes un patēva, meita bija laimīga, un laiks pagāja ļoti ātri, taču māte galīgi nogāja no ceļa, vairākas reizes pārdozēja medikamentus, taču, par laimi, vai nu meita, vai Jese paspēja māti izglābt. Kad meita dzīvoja pie mātes, viņa visu laiku viņai palīdzēja – pienesa kafiju, iztīrīja un sakārtoja istabu, nomazgāja māti.
Serafima, kāda mātes paciente, ieradās pie mātes uz ambulanci ar lūgumu viņu mākslīgi apaugļot. Māte piekrita un viņai tas izdevās. Vai Serafimas bērns beigās izdzīvoja? Tas nav zināms. Šo sievieti māte vairākas reizes redzējusi savā sapnī, vienā no sapņiem Serafima esot teikusi, ka māte ir viņas bērna tēvs, jo ir to radījusi. Māte par to ļoti ilgi bija aizdomājusies.
…
