Šo dzejoļu krājumu autors Ojārs Vācietis ir uzrakstījis 1956. gadā, būdams 23 gadus jauns. Katrā dzejolī, protams, ir savs liriskais varonis, tomēr viņiem visiem ir diezgan daudz kā kopīga, tādēļ varētu arī uzskatīt, ka liriskais varonis ir viens, bet, ejot cauri dzejoļu krājumam, autors viņu aplūko no dažādiem skatu punktiem. Protams, ir atsevišķi dzejoļi, kuros varbūt pirmajā brīdī neizdodas ieraudzīt līdzību ar kopējo lirisko varoni, taču arī reālajā dzīvē mēdz būt šādi gadījumi, kad vienam un tam pašam cilvēkam kā personībai ir ļoti dažādas, pat pretrunīgas rakstura iezīmes.
Autors šajā dzejoļu krājumā pārsvarā apcer jaunības gadu labumus, tai pašā laikā ar nedaudz skumīgu izteiksmi atceroties bērnības gadus un nožēlojot to ātro aiziešanu:
“Mēs domājam par bērnību, par savu,
To, - kuru vecā dzīve nolaupīja.”…
