Lielākā vai mazākā mērā pusaudzi raksturo negatīvisms, opozīcija un nepakļaušanās u.tml.
Pusaudžu periods veido pāreju no bērnības uz jauniešu periodu (no 11 līdz 15 gadiem). Šī perioda īpašā nozīme ir saistām ar bērnu pubertāti un sociālo attīstību, autoritāšu maiņu, kā arī ar identitātes vai pašvērtējuma nostiprināšanos. Šajā periodā izveidojas bērna personības pamatiezīmes un kvalitātes. Jo lielākas kļūdas ir bijušas pieļautas iepriekšējos attīstības periodos, jo „grūtāks” pusaudzis ir šajā periodā.
Tas ir posms dzīvē, kad pusaudzis sāk domāt par savu nākotni gan profesionālajā, gan personīgajā dzīvē. Viņš sāk pārdomāt, kas dzīvē ir svarīgs, kādi ir viņa vispārīgie uzskati par dzīvi. Pusaudža perioda beigās cilvēkam būtu beidzot jāatrod sava patiesā identitāte un sociālā loma.…
