Aristoteli var dēvēt gan par konservatīvistu, gan par revolucionāru – vienīgais veids kā saglabāt klasisko grieķu dzīvesveidu bija atgriezties (revolūcijas ceļā) pie kādreizējās polisas. Tomēr viņš uzskatīja, ka atgriešanās pie vecās kārtības ir tikpat kā neiespējama – Grieķija bija tik demoralizēta, ka iepriekšējā kārtība nav sasniedzama caur dažu cilvēku morāli.
Aristotelis uzskata, ka politika ir galvenā zinātne – tā ietver sevī visu pārējo zinātņu galvenos mērķus un tā beidzas ar ‘labumu cilvēkiem’, lai tas tiktu sasniegts nepieciešama praktiskā gudrība. Aristotelis kontrastē atšķirību: praktiskā gudrība -teorētiskā zinātne un filozofiskā gudrība. Pirmajai piemērs ir matemātika un ģeometrija un tās patiesums ir pierādāms un nodemonstrējams. Turpretim filozofiskā gudrība kombinē teorētisko zinātni ar intuitīvu izpratni, tādēļ filozofija un teorētiskā zinātne nav praktiskas. Viņš norāda, ka politika ir praktiska aktivitāte un neprecīza zinātne, un tāpēc tā nevar tikt uzskatāmi mācīta. …
