Lielā daļā kultūras pētījumu uzmanības centrā ir attēlošanas jautājumi, t.i,, kā pasaule ir sociāli konstruēta un tiek mums un mēs to attēlojam. Patiešām galvenais kultūras pētniecības virziens var tikt definēts kā kultūras kā attēlošanas apzīmējošo prakšu pētniecība. Tas liek mums pievērsties nozīmes tekstuālajai ģenerēšanai. Tas tāpat prasa apzināt veidus, pateicoties kuriem nozīme tiek producēta dažādos kontekstos. Kulturālajiem attēlojumiem (priekšstati) un nozīmēm piemīt zināma materialitāte, tie ir iemiesoti skaņās, ierakstos, priekšmetos, attēlos, grāmatas, žurnālos un TV programmās. Tie ir producēti, uzvesti, izmantoti un saprasti noteiktos sociālos kontekstos.
Materiālisms un neredukcionisms
Kultūras pētījumi lielākajā daļā pievēršas modernajai industrializētai ekonomikai un mediju kultūrai, kas organizēta atbilstoši kapitālisma prasībām, un kurā attēlojumu producē korporāciju tieksme pēc peļņas. Šajā kontekstā, kultūras pētniecība ir ieguvusi kulturālā materiālisma formu, kurš pievēršas tam, lai izpētīti kā un kāpēc nozīmes tiek ierakstītas ražošanas procesā. …
