Dzīves sākumposms, kurā galvenokārt notiek sabiedriskās pieredzes apgūšana. Tā beidzas ar pusaudžu vecumu, kad indivīds pats aktīvi sāk piedalīties savas dzīves organizācijā un plānošanā. Bērns vēl ir pasīvs dzīves norises lemšanā un noteikšanā, viņš vairāk vai mazāk ir apmierināts ar atkarīgo un vadīto lomu un paļaujas uz pieaugušo.
Liela nozīme bērna attīstībā ir prenetālajam bērna attīstības periodam, jo bērna attīstība nesākas ar tā piedzimšanas brīdi, bet gan jau ar bērna ieņemšanas brīdi. Liela nozīme ir mātes un bērna psihiskajai saskarei bērnam esot vēl augļa stadijā. …
