Lists dzimis Ungārijas lauku nostūrī, mācījies Vīnē pie K.Černi, apguvis vēlāk tik spoži attīstītos Bēthovena pianisma principus., divpadsmit gadu vecumā devies uz Parīzi. Neparasti ātri izveidojies par fenomenālu klavierspēles virtuozu, viņš laikā no 1824. gada 1827. gadam ar triumfāliem panākumiem uzstājies Francijā, Šveicē, Anglijā, spēlējot arī savas pirmās, tehniski žilbinošās kompozīcijas klavierēm.
Lista personības veidošanā liela nozīme bija franču literatūrai, filozofijai, progresīvajai romantiskajai mākslai. Viņš aizrāvās ar utopiskā sociālisma idejām, lasīja Baironu, pārdzīvoja sava laika spilgtāko romantiķu – H. Berlioza, N. Paganīni, F. Šopēna ietekmi. Nozīmīga loma Listaētisko uzskatu veidošanā bija V,Igo, Ž. Sandali, O. Balzakam, H. Heinam. 1830, gada revolūcijas notikumu ietekmē radās Revolucionārās simfonijas”iecere. Kopā ar rakstnieci Mariju D`Agu apceļoja Šveici (1835) un Itāliju (1837-1830), sacerēta rakstu sērija „Par mākslinieka stāvokli un tā eksistences apstākļiem sabiedrībā”(1835), kā arī „Mūzikas bakalaura vēstules”91837-1839.…
Ferensa Lista biogrāfija Lists dzimis Ungārijas lauku nostūrī, mācījies Vīnē pie K.Černi, apguvis vēlāk tik spoži attīstītos Bēthovena pianisma principus., divpadsmit gadu vecumā devies uz Parīzi. Neparasti ātri izveidojies par fenomenālu klavierspēles virtuozu, viņš laikā no 1824. gada 1827. gadam ar triumfāliem panākumiem uzstājies Francijā, Šveicē, Anglijā, spēlējot arī savas pirmās, tehniski žilbinošās kompozīcijas klavierēm. Lista personības veidošanā liela nozīme bija franču literatūrai, filozofijai, progresīvajai romantiskajai mākslai. Viņš aizrāvās ar utopiskā sociālisma idejām, lasīja Baironu, pārdzīvoja sava laika spilgtāko romantiķu – H. Berlioza, N. Paganīni, F. Šopēna ietekmi. Nozīmīga loma Listaētisko uzskatu veidošanā bija V,Igo, Ž. Sandali, O. Balzakam, H. Heinam. 1830, gada revolūcijas notikumu ietekmē radās Revolucionārās simfonijas”iecere. Kopā ar rakstnieci Mariju D`Agu apceļoja Šveici (1835) un Itāliju (1837-1830), sacerēta rakstu sērija „Par mākslinieka stāvokli un tā eksistences apstākļiem sabiedrībā”(1835), kā arī „Mūzikas bakalaura vēstules”91837-1839.
