80.gadu sākumā Padomju Savienībā aizvien spēcīgāk sāka iezīmēties asa saimnieciskā un politiskā krīze. Darba ražīgums valsts kontrolēja tautsaimniecībā ar katru gadu krītas. Sevišķi smags stāvoklis bija lauksaimniecībā un transportā. Valsts, kuras teritorijā atradās auglīgākās augsnes pasaulē, bija spiesta regulāri ievest labību no ārzemēm. Transporta sliktās darbības dēļ pilsētas bija n3epietikami apgādātas ar pārtiku. Cilvēki centās pārcelties uz dzīvi tur, kur dzīves līmenis bija augstāks. Labāks stāvoklis nebija arī rūpniecībā. Vieglā rūpniecība, kas apgādāja cilvēkus ar pirmās nepieciešamības precēm, strādāja slikti. Bieži bija izjūtams visnepieciešamāko ikdienas preču trūkums. Tirdzniecības tīkls strādāja slikti, pircēju apkalpošanas līmenis bija zems. “Deficīta” preces tika neoficiāli pārdotas par daudz dārgāku cenu, nekā brīvas tirgus cena. Vienīga rūpniecības nozare, kura darbojās sekmīgi, bija kara rūpniecība. Ļoti nozīmīgs visai PSRS tautsaimniecībai bija naftas eksports uz ārzemēm.…
