Ikviens šajā pasaulē ienāk balts un tīrs ,taču liktenis mums „piespēlē” tādas situācijas, kuru dēļ mums nākas savu skaisto, balto sirdi nosmērēt gluži melnu.
Būtu jau skaisti, ka līdz mūža beigām mūsu sirdis paliktu skaidras kā kristāliņi, tomēr ikviena cilvēka sirds glabā kaut vai ļoti niecīgu, bet tomēr glabā kādu netīru grēciņu. Ja šis grēciņš jau pārāk ilgi ir pabijis cilvēka sirdī, viņā sāk kūsāt tāda nepatīkama sajūta – sirdsapziņa.…
