Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 3 | |
1. | LIETUVAS STATŪTS | 4 |
2. | KURZEMES HERCOGISTES TIESISKAIS STĀVOKLIS | 8 |
2.1. | PILSĒTNIEKU TIESĪBAS | 8 |
2.2. | ZEMNIEKU TIESĪBAS | 8 |
2.3. | VALDĪBAS FORMULA | 9 |
2.4. | GOTHARDA PRIVILĒĢIJA | 9 |
LITERATŪRAS AVOTI | 11 | |
SECINĀJUMI | 13 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 14 |
Jaunie laiki, kā uzskata vairums vēsturnieku, apzīmē vēstures periodu pēc viduslaikiem, t.i., apmēram, no 1500. gada līdz aptuveni 1800. gadam Gan sākuma, gan Jauno laiku beigu gads protams ir nosacīti. Daudzas jauno laiku pazīmes bija vērojamas vairākus gadsimtus agrāk. Dažkārt tiek uzskatīts, ka jau itāļu Renesansē atpazīstami agrīni Jauno laiku kultūras iedīgļi. Vēl skaidrāk tie samanāmi Zinātniskajā revolūcijā, un Reformācijā, bet Lielie ģeogrāfiskie atklājumi ne tikai pavēra Eiropai durvis uz pārējo pasauli, bet radīja Eiropas sabiedrībā, kā vairāk vai mazāk vienotas civilizācijas – eiropieši, apziņu. Galvenās iezīmes: izveidojas centralizētas valstis, līdz ar to priekšplānā izvirzās valsts intereses, nevis dinastijas intereses; reliģiskie jautājumi zaudē savu aktualitāti un aktuālāki kļūst ekonomiskie un politiskie jautājumi; sākas savstarpēja valstu cīņa par politiskās un ekonomiskās ietekmes sfērām; tiek noformulēts starptautiskā stāvokļa līdzsvara princips. Ja XVI gs. vēl it kā turpinās viduslaiku tradīcijas - monarhs cenšas saglabāt iepriekšējo gadsimtu tradīcijas un valstu attīstība vairāk vērsta uz iekšējo sakārtošanos, centralizāciju un reliģisko jautājumu risināšanu, tad jau XVII gs. situācija ir mainījusies. 1618. gadā sākas Trīsdesmitgadu karš. Sākumā tas ir reliģisks konflikts starp katoļiem un protestantiem, taču vēlāk tajā iesaistās arī citas valstis un tas izvēršas par politisku konfliktu starp Franciju un Habsburgiem (Austrija un Spānija) par hegemoniju Eiropā. Ar šo karu sākas koalīciju lielkaru laiks. 1648. g. Vestfāles miers beidz Trisdesmitgadu karu - noformulē politiskā līdzsvara principus, līguma tekstā reliģiskie jautājumi netiek skarti. Visas konfliktā iesasitītās puses smagi ekonomiski cietušas, taču tas arī ir stimuls valsts varai aktīvi interesēties par valsts ekonomisko uzplaukumu. …
Lietuvas statūti sākotnēji pazīstams kā statūti Lielhercogistes Lietuvas bija 16 gadsimtā kodifikāciju visus tiesību aktus. Statūtos bija svarīgi, jo, tajā laikā, atšķīrībā no Lielhercogistes Lietuvas, lielākā daļa Eiropas valstu bija absolūtā monarhijas, ka nav jāiegulda tik daudz likumdēvējas iestadēs vai jācenšas kodificēt savu rīcību. Šie priekšlikumi veidoja pamatu tiesību sistēmas Lielhercogistes. Galvenais mērķis Pirmās Statūtu bija standartizēt un apkopot dažādu cilšu un paražu tiesību aktus, lai kodificētu tos kā vienotu dokumentu. Lietuvas statūti bija signāls pakāpenisku Eiropas tiesību tradīcijas, un tika minēts kā precedents poļu un Livonijas tiesām.
