Galvenais attīstības posms 2. pasaules karā ir 1941.g. 22.jūnijs – diena, kad Vācija uzbrūk Padomju Savienībai, ar ko sākās Vācijas un PSRS karš. Krievijā to sauc par Lielo Tēvijas karu, kas ilga no 1941.g. līdz 1945.g. Kara laikā PSRS uzspieda Baltijas valstīm savstarpējās palīdzības paktus, kas paredzēja izvietot to teritorijā padomju karabāzes. Oficiālais līgumu noslēgšanas iegansts bija drošības garantēšana Baltijas valstīm. Padomju Savienība nepārprotami lika manīt, ka līguma neparakstīšanas gadījumā Sarkanā armija uzbruks Baltijas valstīm.
Ar 1941.g. 7.decembrī japāņu aviācija iznīcināja ASV jūras spēku bāzi Pērlhārboru Havaju salās, un 8.decembrī ASV un Lielbritānija pieteica karu Japānai, kas rezultātā aizsāka atomkaru.
Kara lūzuma posms ilga divus gadus un noteica pagrieziena punktu karadarbībā Austrumu frontē, ar ko sākās vācu armijas padzīšana no PSRS teritorijas.
Kara beigu posmā sākās vācu okupētās Eiropas atbrīvošana. 1945.g. 8.maijā kapitulēja nacistiskā Vācija. Ar 1945.g. 6.augustu tika atklāta Otrā fronte – ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, kas 2.septembrī sekmēja Japānas kapitulāciju.
2. pasaules kara laikā PSRS, kopā ar Sabiedrotajiem - Lielbritāniju un ASV, guva uzvaru karā pret nacistisko Vāciju un Japānu. Diemžēl, kara rezultātā Eiropa uz vairāk kā 50 gadiem sadalījās divās naidīgās nometnēs.
…
