Iedzīvotāju ienākuma nodokļa analīze Latvijā

Studiju darbam tika izvirzīts mērķis izpētīt jautājumus, kas saistīti ar IIN Latvijā, un izstrādāt priekšlikumus IIN pilnveidošanai Latvijā, un darba autors uzskata, ka darba mērķis ir sasniegts, jo ir izveidoti pieci priekšlikumi, kuri ietver gan IIN piemērošanas uzlabošanas priekšnosacījumus, gan turpmākos iespējamos pētījumus šajā jomā. Pētījumam tika izvirzīti šādi darba uzdevumi: Izpētīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa normatīvo bāzi. Apkopot un analizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes un to aprēķina kārtību. Analizēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa normu piemērošanas kārtību. Apkopot un analizēt statistiskos datus par IIN ieņēmumiem 2016. – 2018.gadā. Pamatojoties uz veikto pētījumu, apkopot secinājumus un izvirzīt priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmju piemērošanu. Pēc darba autora domām, visi pētījuma izvirzītie uzdevumi ir sasniegti un realizēti studiju darba izstrādes gaitā. Studiju darbam tika izvirzīta sekojoša hipotēze - Progresīvā IIN un diferencēta neapliekamā ienākuma izmaiņas ir negatīvi ietekmējušas IIN iekasēšanas apmērus 2018.gadā – un pētījuma gaitā hipotēze apstiprinājās, jo tieši sākot ar 2018.gadu, un diferencētā neapliekamā ienākuma ieviešanu ir pieaugusi IIN atmaksa, un IIN izpildes plāns 2018.gada 11 mēnešiem ir izpildīts tikai par 98,5%. Studiju darba izstrādē darba autors ir izmantojis loģiski konstruktīvo metodi loģisku secinājumu un priekšlikumu izveidei, grafisko metodi, lai atainotu vizuāli iegūtos datus un citu informāciju, monogrāfisko jeb aprakstošo metodi teorijas materiālu analīzei, dokumentu analīzes metodi, lai veiktu dažādu metodisko materiālu analīzi, kā arī statistiskās analīzes metodi, lai analizētu gan IIN likmes piemērošanas darba algai, gan IIN ieņēmumus. Svarīgākie darba rezultāti ir iegūtais secinājums, ka līdzšinēja ieviestā IIN progresīvā sistēma neveic savu galveno mērķi un nemazina nevienlīdzību, kā arī atpaliek no Austrijas progresīvās nodokļu sistēmas un otrs būtiskākais rezultāts ir iegūtie nākamie pētījuma virzieni, jo darba autors uzskata, ka ir nepieciešams detalizēti pēc dažādu darba algas ieņēmumu grupām veikt detalizētu IIN progresīvās likmes ietekmi, kā arī ir nepieciešams veikt padziļinātu analīzi par ēnu ekonomikas mazināšanu, tādā veidā tieši ietekmējot IIN ieņēmumu apmēru.