Romas arhitektūra

Romas arhitektūra 1.-3.gs.
„Izņemot Romu, pasaulē nav gandrīz nekā skaista” /Johans Joahims Vinkelmanis, 1756/
Romas impērijas laikmets sākās ar Augustu „Dižo” un viņa valdīšanas laiks tika uzskatīts par zelta laikmeta sākumu. Augusts izvērsa valstī plašus būvniecības darbus, īstenoja vērienīgu celtniecības politiku, kas ne tikai dāvāja pilsētai spožumu, bet arī kalpoja jaunā valdnieka un viņa ģimenes slavināšanai. Augusta valdīšanas laikā sākās tēlotājas mākslas, zinātnes un literatūras uzplaukums. Izveidojās jaunā tēlu valoda, kas par savu paraugu uzskatīja klasisko grieķu mākslu un attiecās no hellēnisma laikmeta mākslas sakāpinātas ekspressijas.
Mūsu ēras 1. gs. beigās Roma kļuva par sava laika pasaules lielvalsts galvaspilsētu. Milzu apmērus sasniedza celtniecība. Sabiedriskās ēkas ieguva lielu greznību un pompozitāti.
Kolizejs – lielākā Senās Romas cirka ēka (75. – 80. g.) (no lat. „colosseum” – kolosāls)

Savulaik tajā pietika vietas 70 tūkst.skatītāju, kas bija ieradušies uz gladiatoru sacīkstēm, meža zvēru rīdināšanu un jūras kauju inscinējumiem (naumacchiae). Romas dzejnieks Marciāls to nosauca par pasaules brīnumu. Flāviju amfiteātri par Colosseo sāka dēvēt tikai viduslaikos, iespējams, tāpēc, ka tas atradās pavisam netālu no milzīgās Nerona statujas, kas bija 20 m augsta. Lielāko amfiteātri romiešu pasaulē Vespasiāns saka būvēt 72.gadā, vietā, kur Nerona imperatora pils Domus Aurea teritorijā bija atradies mākslīgs ezers. Amfiteātri 80.gadā iesvētīja viņa dēla un pēctecis Tits. Šim notikumam par godu tika rīkotas svētku spēles, kas ilga simt dienu; tajās tika nogalināti pieci tūkstoši dzīvnieku.…