1. Kā Markss skaidro atsvešināšanās un līdz ar to arī nevienlīdzības izcelšanos sabiedrībā? Par kādiem atsvešināšanas veidiem viņš runā?
Marksisms, kas nav viena no rietumu ideoloģijām, ir sociālā un politiskā ideoloģija. Tā iekļauj sevī vispusīgu koncepciju par cilvēku dzīvi, ņemot vērā sociālo dzīvi, vēsturei, kā arī nācijas kopumā. Šī skola vairāk pievēršas rīcībai un praksei, kas noteica cilvēku uzvešanās kārtību.
Pievēršoties marksisma politiskai ekonomikai, kursa attīstījās no privātīpašuma ir jāmin, ka strādnieka ciešanas ir pretēji proporcionālas savas ražošanas spējām. Ir jāmin, ka ir nepieciešama konkurence, lai vairotu kapitālu dažu cilvēku rokās. Markss arī akcentēts sadalīšanu 2 klasēs, proti, īpašniekos jeb kapitālistos un strādniekos, jeb bezīpašniekiem,.
Politiskā ekonomika attīstījās, pamatojoties uz privātīpašuma faktu, taču tā neiekļauj sadalīšanas iemeslu starp kapitālu un darbu, kapitālu un zemi, kā arī tā uzver apmaiņu kā nejaušu procesu. Taču politiskā ekonomika akcentē ar’8 mantkārību un konkurenci mantkārīgo starpā.…
