Pēc 1. pasaules kara it kā jebkuram vajadzēja kļūt skaidram, ka karš jebkurā izpausmē un izplatībā ir cilvēku prāta spēju viszemākā pakāpe. Bet tomēr uz pasaules nekad nav trūcis tādu cilvēku, kuriem tieksme pēc varas un mantas ņem virsroku pār cilvēcisko saprātu. Šādi cilvēki ir it sevišķi bīstami, ja viņu varā nonāk vesela valsts. 1. pasaules kara noslēguma fāzē un starpkaru periodā radās daudz ieganstu 2. pasaules karam, kas izrādījās vēl postošāks.
Iemesli 2. pasaules kara sākumam ir daudz un dažādi. Pēc 1. pasaules kara noslēgtais Versaļas līgums bija ar daudz trūkumiem – visa vaina par kara postījumiem tika uzvelta zaudētājvalstīm, piemēram, Vācijai bija noteiktas nesamērīgi augstas reparāciju summas, kā arī vairāki vāciešu apdzīvotie apgabali nonāca citu valstu īpašumā, pret vairākām tautām netika ievērots nāciju pašnoteikšanās tiesību princips. …
