-
Nestandarta uzdevumi matemātisko spēju attīstīšanai pamatskolā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Kopsavilkums | 2 | |
| Ievads | 3 | |
| Skolēnu matemātiskās spējas | 5 | |
| 1.2. | Skolēnu matemātisko spēju komponentes un to attīstības iespējas | 5 |
| 1.3. | Matemātisko spēju strukturālās daļas | 7 |
| 1.3.1. | Telpas iztēle | 7 |
| 1.3.2. | Algoritmiskās spējas | 8 |
| 1.3.3. | Loģiskās spriešanas spējas | 9 |
| 1.4. | Nestandarta uzdevumi skolēnu matemātisko spēju attīstīšanā | 10 |
| 2. | Skolēnu matemātisko spēju diagnostikas un attīstīšanas ietekmējošie faktori | 11 |
| 2.1. | Matemātisko spēju izvērtēšanas speciālais tests | 11 |
| 2.2. | Nestandarta uzdevumu komplekts 6., 7. klašu skolēnu matemātisko spēju veidošanai | 14 |
| 2.3. | Skolotāju viedoklis par nestandarta uzdevumu nozīmi mācību procesā | 15 |
| Secinājumi | 17 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 18 | |
| Pielikums | 19 |
Spēja – īpašība, kas dod iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, ko uztvert, reaģēt uz ko un kas nodrošina šādai norisei nepieciešamos nosacījumus. Personas psihiskā vai fiziskā īpašība, kas regulē viņas izturēšanos; nenosacītu un nosacītu sakaru sistēma, kas piemērota kādas darbības veikšanai. Šaurākā nozīmē: sabiedriski izveidojies vai iedzimts cilvēka psihisko īpašību komplekss, kas padara viņu piemērotu noteiktam profesionālās darbības veidam. Parasti izšķir vispārējās un speciālās spējas. Vispārējās spējas ir universālākas, jo sekmē darbību dažādās jomās, bet speciālās spējas attiecas uz kādu vienu darbības nozari. Vispārējo spēju piemērs ir vispārējās intelektuālās spējas, speciālo spēju piemēri ir muzikālās vai matemātiskās spējas. Viens no izglītības mērķiem ir skolēnu spēju attīstības sekmēšana, bet ar matemātikas apguvi visbiežāk saista vispārējās intelektuālās un matemātiskās spējas. (11)
Skolēnu matemātiskās spējas
Par skolēnu matemātiskajām spējām sauc viņu personības īpatnības, kuras veicina matemātikas apguvi. Matemātika vispārinātā veidā atspoguļo apkārtējo pasauli, kuras „produkts” ir arī paši skolēni, tāpēc nav iedomājams skolēns pilnīgi bez jebkādām matemātiskajām spējām. Kā jebkuras cilvēku spējas, arī matemātiskās spējas sadalās pēc normālsadalījuma likuma. Tas nozīmē, ka apmēram pusei skolēnu tās ir vidējas, ceturtajai daļai – virs vidējā, bet atlikušajai ceturtdaļai – zem vidējā līmeņa. Jo skolēnu ir vairāk, jo šis viņu matemātisko spēju sadalījums realizējas precīzāk.
Izvērtējot matemātikas skolotāju pieredzi, tiek konstatēts, ka skolotājiem pēc vairākiem gadiem ir iznācis sastapties ar saviem bijušajiem ne pārāk veiksmīgajiem skolēniem, lai atkal mācītu viņiem matemātiku. …
Lai uzturētu spraigu domāšanas spēju vai padarītu to vēl efektīvāku, nevar iztikt bez matemātikas uzdevumiem. Matemātika, ne tikai kā saskaitīšana un atņemšana, bet gan plašākajā šā vārda nozīmē parādās uzdevumos un arī vienkāršās situācijās, kur nepieciešama loģiskā, matemātiskā vai lingvistiskā domāšana. Uz matemātisko domāšanu balstās atmiņa, kas vajadzīga mūsu ikdienā, piemēram, nosaukumu, vārdu, formu, personu un situāciju iegaumēšanā, kā arī tā ir ļoti svarīga mācību procesā. Tiek uzskatīts, ka matemātisko spēju attīstīšanai, veidošanai mācību procesā ir būtiska nozīme skolēnu izglītības kvalitātei, tādēļ aktualizējas pētījuma tēma: „Nestandarta uzdevumi matemātisko spēju attīstīšanai pamatskolā”. Pētījuma mērķis: izpētīt skolēnu matemātisko spēju attīstīšanas iespējas ar nestandarta uzdevumu palīdzību. Pētījuma hipotēze: nestandarta uzdevumi veicina matemātisko spēju uzlabošanos.
