Fitoncīdi- tā ir plaša sistemātiskā grupa, kas sevī ietver dažādus organisko vielu klašu pārstāvjus ar dažādu uzbūvi un sastāvu, piemēram: ēteriskās eļļas, alkoloīdus, flavonoīdus, glikozīdus, miecvielas, vitamīnus, aldehīdus, ketonus, alkoloīdus, dažādas organiskā skābes, pektīni u.c. Tiem organismā šķeļoties veidojas fenoli, kuri sīkāk tiek aplūkoti šajā darbā. Visi šie savienojumi ir bioloģiski aktīvās vielas, kas nelielās devās pozitīvi ietekmē dzīvos organismus. Par tiem pat nenojaušot agrāk tie tika izmantoti tautas medicīnā. Tagad tie sekmīgi tiek izmantoti farmakoloģijā un homeopātijā.
Darbā savākti un apkopoti dati par šo vielu saturošajiem augiem. Salīdzinātas šo augu praktiskais pielietojums senāk un tagad.
Apkopotas fenola konstatēšanas un ieguves metodes. Veikta aptauja iedzīvotāju vidū par atsevišķu fenolu saturošu augu lietošanu kulinārijā un tautas medicīnā.Fitoncīdi.
Nosaukums fitoncīdi ir veidots no vārdiem phyton (augs) un cedere (pakļauties, iznīcināt). Ar šo nosaukumu parasti apzīmē kāda auga spēju iznīcināt nevis citu augu, bet gan mikroorganismus (baktērijas), sēnes, dažkārt arī kādus dzīvniekus- mušas, tīklērces, grauzējus.
1928.-1930. g. Krievu zinātnieks Boriss Tokins publicēja pirmo informāciju par saviem eksperimentiem. Pētot šūnu vairošanās problēmas un faktorus, kas tos ietekmē, zinātnieks konstatēja, ka sasmalcināts sīpols nelielās devās stimulē rauga šūnu veidošanos, bet šī paša auga lielas devas rauga šūnas iznīcina. Pārbaudot arī citu augu darbību uz citiem pētāmajiem objektiem- baktērijām, moluskiem- rezultāti izrādījās līdzīgi. [1.]
Pētījumos tika pārbaudīta dažādu augu ietekme uz mikroorganismiem- stafilokokiem, streptokokiem, tuberkulozes, difterijas, vēdertīfa, augu sēnīšu slimību izraisītājiem. Uz infuzorijām, mušām un grauzējiem. Atklājās, ka dažādi augi atšķirīgi ietekmē pētāmos objektus- dažos gadījumos ietekmes nebija nekādas, dažos, ļoti izteikta, pat līdz pētāmā organisma bojāejai. …
Zinātniski pētnieciskais darbs „Fitoncīdi” izstrādāts 2006. gadā Jēkabpilī. Darba mērķis ir apkopot informāciju par fitoncīdiem un konstatēt tos produktos, ko lietojam ikdienas uzturā un tautas medicīnā. Darbs uzrakstīts uz 26 lappusēm un tam ir divi pielikumi, kas ļauj plašāk aptvert pētāmo tēmu. Darbā ietvertas 5 tabulas un 9 attēli. Darba autore izmantojusi 17 avotus, kas sastāv no uzziņu avotiem un interneta resursiem. Darba pirmajā daļā autore apskatīja teoriju par fitoncīdiem un atzinumus par šo jautājumu. Darba otrajā daļā autore pati laboratorijas apstākļos konstatējusi bioloģiski aktīvas vielas- fenola klātbūtni uzturlīdzekļos. Kā arī veikusi aptauju, lai uzzinātu, kurus no šiem uzturlīdzekļiem cilvēki iekļauj savā ēdienkartē un kurus pielieto tautas medicīnā. Darbā tika izmantotas dažādas pētnieciskās metodes: speciālās un uzziņu literatūras studēšana, darbs ar internetu, anketēšana, laboratorijas eksperimentu veikšana. Darba gaitā autore secinājusi, ka fitoncīdus cilvēki spēj uzņemt dabīgā veidā un, ka tas tiek darīts jau izsens tautas medicīnā lietojot augus, kas satur fitoncīdus.
