Dzejnieka dzimtās mājas ir Braki , Ērgļu rajonā. Rakstnieks J. Akuraters ar viņu bija pazīstams astoņus gadus un savās atmiņās par Blaumani piemin tikai labus vārdus. ``Dvēselē viņš varbūt bija arī kā bērns- vienmēr skaidrs un nepieietams zemām sajūtām``.Pats viņš atzīstas kādā traģiskā dzejolī, kāpēc viņš neesot grimis līdzi tik daudziem saviem draugiem:
``Jo mani sargāja
Nabadzība un kauns.``
Atceroties Blaumani, Akuraters bieži piemin Blaumaņa palīdzību jaunajiem dzejniekiem, jo šo palīdzību pats pazinis. Vēl Akuraters raksta ,ka pēc dabas Blaumanis esot bijis īsts estētiķis , ka daudz draugu viņam nevajadzēja, bet toties mīļākus un tuvākus viņš vēlējās. Grūtsirdība mocīja viņu, viņa dzejās ir tādas smagas, miglainas skumjas- tās viņam uznāca vientulībā, jo runājis par tām viņš tika maz.…
