Adopcijas tiesiskos pamatus Latvijā nosaka LR Civillikums, Bērnu tiesību aizsardzības likums un Bāriņtiesas likums. Savukārt adopcijas kārtību reglamentē Ministru kabineta noteikumi Nr.111 „Adopcijas kārtība”. Adopcijas apstiprināšanu un atcelšanu nosaka Civilprocesa likums. Atlīdzību par adopciju garantē Ministru kabineta noteikumi- „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par bērna adopciju” un „Kārtība, kādā piešķir un izmaksā atlīdzību par adoptējamo bērnu aprūpi”, kā arī Valsts sociālo pabalstu likums.
Adopcijas procesā tiek ievēroti arī šādi starptautiski dokumenti: Konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos un Eiropas konvencija par bērnu adopciju.
Pieņemot Eiropas konvenciju par bērnu adopciju, tiek panākta ciešāka vienotība starp Eiropas valstīm, jo kopīgu principu un prakses atzīšana attiecībā uz bērnu adopciju palīdz samazināt atšķirību radītās grūtības un vienlaikus veicina adoptēto bērnu labklājību.
Konvencijai par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos ir jānodrošina, ka starpvalstu adopcija tiek veikta atbilstoši bērna interesēm un ievērojot viņa vai viņas starptautiskajās tiesībās atzītās pamattiesības. Atbilstoši konvencijai līgumslēdzēju valstu starpā tiek izveidota sadarbības sistēma, lai novērstu bērnu nolaupīšanu, tirdzniecību vai nelikumīgu pārvietošanu.
Latvijas Saeima ir apstiprinājusi šo konvenciju likumā „Par Hāgas konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos”.
Latvijas Republikas Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir atbildīga par adopcijas lietu risināšanu, kā arī rīko dažādas akcijas, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par adopcijas būtību un izskaidrot nepieciešamību palīdzēt šiem bērniem. Tāpat arī ārvalstu iedzīvotājiem, kuri vēlas adoptēt bērnu Latvijā, ir jādodas uz LR Bērnu un ģimenes lietu ministriju, kur attiecīgi ir jāiesniedz pieteikums. Savukārt Bāriņtiesa ir pilsētas vai novada pašvaldības aizbildnības un aizgādības iestāde, kurā adoptētājs iesniedz pieteikumu par adopciju. Bāriņtiesa veic adoptētāja ģimenes un dzīves apstākļu izpēti, kā rezultātā dod atzinumu par adopciju. Pieteikums par adopciju tiek iesniegts savas dzīvesvietas pilsētas vai reģiona bāriņtiesā.…
Diemžēl praktiski lielākā daļa no bērnu bāreņu aprūpes centros dzīvojošajiem ir dzīvu vecāku bērni un arvien vairāk pieaug to bērnu skaits, kas atrodas valsts aprūpē. Vairums bērnu aprūpes centros nāk no nelabvēlīgajām ģimenēm un jau no mazotnes ir izjutuši, kas ir nabadzība, zina, ko nozīmē alkoholisms un vardarbība. Adopcija bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošina pilnīgu, pastāvīgu mājvietu un ģimeni. Tā ir efektīvākais veids, kas spēj pilnībā integrēt bērnu ģimenē. Tā bērnam ir iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, kāda tam nepieciešama, kā arī iespēja ne tikai dot, bet arī pretī gūt mīlestību un uzticību. Manam studiju darbam ir četras nodaļas: pirmajā apskatīti adopciju regulējošie normatīvie akti, otrajā nodaļā un piecās tās apakšnodaļās ir aprakstīts adopcijas process no piekrišanas adopcijai līdz tās apstiprināšanai un materiālajam atbalstam, ko valsts sniedz adoptētājam, savukārt trešā nodaļa ir par adopcijas atcelšanu un ceturtā nodaļa- par adopciju uz ārvalstīm. Mana studija darba mērķi ir: 1) izprast adopcijas procesu un nosacījumus; 2) izpētīt adopcijas tiesisko regulējumu; Studija darba uzdevumi ir apkopot normatīvos aktus, kas nosaka adopcijas kārtību, adopcijas apstiprināšanu un adopcijas atcelšanu, kā arī adopciju uz ārvalstīm, un izpētīt statistiku par adopciju Latvijā un adopciju uz ārvalstīm. Darba uzdevumu sasniegšanai izmantošu salīdzināšanas un analīzes metodes. Savā studiju darbā izmantošu Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas nosaka adopcijas nosacījumus un kārtību, un interneta resursus.
