Tā kā senajā Grieķijā ar vien vairāk radā interese par izglītību, kas bija priekšnoteikums līdzdalībai tautas sapulcē, radās vajadzība pēc šīs izglītības mācītājiem, un šo lomu uzņēmās sofisti, kaut arī tie vienlaicīgi attīstīja tikumisko un politisko izveicību, vienlaikus apvienojot ulitārismu, un pakļaujot izziņu atsevišķai gribai.
Sofisti bija pirmie , kas pārorientēja uzmanību no zinātniskās darbības rezultātiem un līdzekļiem, t.i. ienesa filozofijā refleksijas principu, pārejot no dabas izpētes uz cilvēku.
Sofisti bija tas slānis, kas grāva robežas starp kārtām, padarīdami zināšanas par tirgošanās priekšmetu. Sofisti rādija orientāciju uz individuālismu: viss, ko agrākais indivīds pieņēma ar ticību, bija jāpārbauda, jāpakļaujas radikālai kritikai. Un šī arī vien no tām svarīgākajām lietām ko Sokrāts kritizēja sofistos.…
