1.Kādas atšķirības ir starp keinsisma un monetārisma teorijām jautājumā par valsts lomu ekonomikā?
Keinsisma teorijas sākuma tēze balstās uz to, ka tirgus ekonomika pēc savas dabas ir nestabila. Būtībā pašregulēšana, pašadaptācija nespēj nodrošināt stabilu makroekonomisko attīstību, tāpēc valstij ir aktīvi jāveic dažādi pasākumi, lai stimulētu koppieprasījumu, tajā pašā laikā valstij nepieciešams veikt atbilstoši anticikliski pasākumi, kas pasargās konkrētās valsts ekonomiku no straujām ekonomikas lejupslīdēm vai pārkaršanu. Šī iemesla dēļ nepieciešami aktīvi valsts pasākumi, lai stimulētu koppieprasījumu. Vienlaikus valstij jāīsteno anticikliska politika, nepieļaujot ne ekonomikas pārkarsēšanu, ne lejupslīdi, ne depresīvu stāvokli. Šie valsts pasākumi ir galvenokārt īslaicīga rakstura un orientēti uz koppieperasījumu. Līdzsvars tiek nodrošināts ar koppiedavājumu, ka ari motivācijas mehānismu, balstoties uz atgriezenisko saiti. Keinsisma pamatformula, kas sasitās ar iekšzemes kopprodukta izlietošanu. IKP=C+G+I+E. Valsta stratēģijas tiešais uzdevums ir visnotaļ sekmēt IKP pieaugumu.1 Pretējs ir monetārisma viedoklis. Vislielākās pretrunas starp abām teorijām ir tādas, ka keinsisma piekritēji uzskata, ka, lai nodrošinātu makroekonomisko līdzsvaru, valstij ir jāveic dažādi aktīvi pasākumi, kā rezultātā tiek stimulēts koppieprasījums, valsts galvenais uzdevums ir sekmēt IKP pieaugumu, bet monetārisma piekritēji uzskata, ka tirgus „neredzamā roka” nodrošina makroekonomisko līdzsvaru, ka nav nepieciešama valsts iejaukšanās. Tātad līdzsvara nodrošināšanai ir jāstimulē piedāvājums, regulējot naudas masu apgrozībā. Pēc monetārismu uzskatiem, mainīga monetārā politika rada lielāku ekonomisko nestabilitāti nekā stingrā monetārā politika. Valsts pasākumiem makroekonomiskā līdzsvara nodrošināšanai jābūt ilglaicīgiem un orientētiem uz piedāvājuma stimulēšanu.Bet monetārisma pamatformula balstās uz Irvinga Fišera naudas apgrozības formulas, kur līdzsvaru izteic ar formulu MxV=QxP.2
…
Valsts loma tirgus ekonomikā. Fiskālā politika, budžeta deficīts un valsts parāds.3. lekcijas kopsavilkums 2. Raksturojiet automātisko stabilizatoru politiku? Šai stabilizatora politikai ir raksturīgs uzdevums, ka stabilizēt kopējo pieprasījumu valstī. To īsteno, izmainot nodokļu likmes atkarībā no iedzīvotāju ienākumiem, kā arī nosakot un mainot kritērijus sociālo pabalstu saņemšanai. Līdz ar to process notiek it kā automātiski bez speciālas kontroles no valsts puses. Automātiski stabilizatori darbojas it kā paši par sevi, taču tas nenozīmē, ka valstij nav nekādas ietekmes. Arī nodokļu līmenis mainās automātiski atkarībā no ienākuma lieluma. Valsts politika nodokļu jomā būtība ir jāvirza uz tautsaimniecības stabilizāciju. Tā kā cikliskā izmaiņas ekonomikā pastiprina multiplikatora efekts, tā ietekme ir jāmazina ar augstāku nodokļu likmi, tādējādi samazinot naudas pieplūdumu saistītās nozarēs, vai arī jāpalielina ar zemāku nodokļu likmi, kas veicinās naudas pieplūdumu saistītās nozarēs. Vienlaikus tiek mīkstināta ciklisko svārstību ietekme uz ražošanas apjomu un nodarbinātību.
