-
Mana valoda. Latgaliešu valoda
Mans skatījums uz latgaliešu valodas nākotni ir pozitīvs. Latgalē dzīvojošie cilvēki, aktīvisti, pēdējos gados ir īpaši sarosījušies un dara visu, lai popularizētu latgaliešu valodu. Tiek rīkoti dažādi Latgalei un latgaliešu valodai veltīti pasākumi. Radio ir atvēlēti raidījumi, kuri notiek latgaliešu valodā. Tiek izdotas grāmatas latgaliski – ne tikai oriģināldarbi, bet arī tulkojumi no citām valodām. Arī skolās, tieši Latgalē, tiek uzsvērta latgaliešu valodas vērtība. Lai arī to kā priekšmetu pasniedz tikai dažās mācību iestādēs Latgalē – Nautrānu, Vārkavas un Baltinavas vidusskolās, par to tiek runāts ari citur, notiek dažādi daiļlasīšanas konkursi un kultūrvēstures olimpiādes. Nevar arīdzan nepieminēt to, ka Latgalē dievkalpojumi lielāko tiesu notiek latgaļu valodā. Kopumā skatoties, šīs lietas varētu šķist nenozīmīgas, kuras bieži vien pat nenonāk uzmanības centrā, tomēr kopumā tās veido kaut ko pamatīgu un ievērības cienīgu.
Latgaliešu valodai novēlu to, lai tā pastāv. Lai palielinās runātāju un to cilvēku skaits, kuriem rūp un interesē latgaliešu valoda, jo tā ir dzimtā – mana valoda.
…
Par savu valodu katrs var uzskatīt jebkuru valodu. Tai nav obligāti jābūt dzimtajai vai valsts, kurā dzīvo, valodai. Sava, manuprāt, ir tā valoda, kurā cilvēkam ir visērtāk komunicēt. Kuru lietojot, viņš jūtas brīvi un viņam nav īpaši jāpiedomā pie tā kā viņš runā, jo tas sanāk dabiski un bez piepūles. Tikpat labi, kā sava valoda var būt jau no bērna kājas runātā valoda, tā arī valoda, kura ir iemācīta jau pieaugušam esot. Visu nosaka sajūtas. Kad domāju par to, kuru valodu es uzskatu par savu valodu, viennozīmīgi varu teikt, ka tā ir latgaliešu valoda, jo tā ir valoda, kura ne tikai runāju, bet arī domāju.
