Secinājumi
Lielāka Latvijas sabiedrības daļa ir pārliecināta, ka augstākā līmeņa korupcija pieaug, un nedomā, ka valsts amatpersonu vēlme cīnīties ar korupciju ir neviltota. Salīdzinot 2005.gadā veiktās aptaujas rezultātiem, mazinājusies sabiedrības uzticēšanās augstākajām valsts varas instutūcijām- Saemai, Valdībai, Valsts prezidentūrai . Par kopumā negodīgiem valsts varas institūcijām iedzīvotāji uzskatījuši Latvijas valdību (Ministru Kabinētu) (56%), Ceļu policiju (56%), Parlamentu (Saeimu) (53%), tiesas (52%), muitu (53%) un Privatizācijas aģentūru (43%).27 Plašsaziņas līdzekļu ziņojumi par skandāliem varas augstākajos līmeņos stiprina vispārējo pārliecību, ka korupcija ir izplatīta un sakņojas tieši augstākās valsts varas institūcijās.
Korupcija grauj demokrātisko darbību, īpaši attiecībā uz likuma varu, politisko konkurenci un valsts iekārtas leģimitāti – tas ir būtiskākais iemesls satraukumam par korupciju. Demokrātijās korupcijas sekas it īpaši postošas un izraisa to deleģitimāciju. Korupcija saarda demokrātijas pamatprincipus – pilsoņu vienlīdzību sabiedrisko un valsts institūciju prieksā, lēmumu pieņemšanas atklātību un atbildību. 28
Paradoksāli, ka vairākums valsts iedzīvotāju ir sašutuši par korupciju, kritizē to, uzskata par negatīvo parādību, taču bieži paši piedalās korupcijā. Šo paradoksu daļēji izskaidro tas, ka daži korupcijas paveidi cilvēkiem šķiet pieņemami, citi ne. Curmēra pilsonis ir dziļi sašutis par korupciju aukstāka ranga amatpersonu un politiķu vidū, taču mazāk par zemāka līmeņa amatpersonu pārkāpumiem un labprāt attaisno sīko korupciju, kurā piedalās vai nu viņš pats, vai citi pilsoņi. Augsts korupcijas līmenis Latvijā ir PSRS mantojums, korupcija ir pārmantojāma parādība. Jāteic, ka Latvijas gadījumā augsts korupcijas līmenis ir demokrātijas pieredzes trūkums, „vāja” politiskā kultūra un pilsoniskā līdzdalība.
…
Korupcija notiek visās politiskajās sistēmās, tāpēc tā ir nopietna pasaules publikāciju tēma. Korupcija ir vispārējs un globāls fenomens. Ļaudis ir pārlicināti, ka korupcija ir paši izplatīta, un viņiem visiem ir ko pastāstīt- vai nu no pašu pieredzes, vai, to, kas uzzināts no medijiem vai citiem cilvēkiem. Visi ir neapmierināti un daudzi pauž cinisku uzskatu, ka lai izdzīvotu, viņiem jaiesaistas spēlē, jo sistēma piespiež viņus tā rīkoties. Mūsdienu cilvēks ir pārliecināts, ka pilnīgi tīra politika ir utopija, tādas nav nekur pasaulē. Nav noslēpums, ka korupcija Latvijā pastāv un ir izplatīta visās darbības jomās un ietekme visas dzīves sfēras, par ko liecina skandāli gandrīz visās valsts institūcijās un organizācijās. Korupcija grauj demokrātijas darbību, īpaši attiecībā uz likuma varu, politisko konkurenci un valsts iekārtas leģitimitāti – tas ir būtiskākais iemesls satraukumam par korupciju. Dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana iedragā sabiedrības uzticībību. Korupcija saārda demokrātijas pamatprincipus – pilsoņu vienlīdzību sabiedrisko un valsts instutūciju priekšā, lēmumu pieņemšanas atklātību un atbildību. Korupcija ir jāuzsver nopietni, jo tā bieži vien izraisa bīstamu vilšanos pastāvošajā iekārtā, arī demokrātijas. Mūsdienās korupcija ir parādība, kas jau sen pārsniegusi vienas valsts robežas, tā ir kļūvusi par starptautisku problēmu. To jāuzsver nopietni, jo tā bieži vien izraisa bīstamu vilšanos pastāvosajā iekārtā, arī demokrātijās.
