-
Iedzīvotāju ieinteresētība un līdzdalība politiskajos procesos Latvijā
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | Politiskie procesi Latvijā | 4 |
2. | Iedīvotāju iesaistīšanās Latvijas politiskajos procesos | 5 |
Secinājumi | 6 | |
izmantotās literatūras un avotu saraksts | 7 |
Pēdējā jautājumā autore noskaidroja respondentu lomu politiskos procesos Latvijā. 45,1% respondentu uzskata sevi par neaktīviem. Viņi reti kad iet balsot, nav iesaistīti nekādās politiskajās grupās, partijās un nevalstiskajās organizācijās. 19,6% respondentu ir balsošanas speciālisti, kuri bieži piedalās vēlēšanās, bet citādā ziņā nav iesaistīti politiskajā dzīvē. 15,7% respondentu ir atzīmējuši, ka viņi ir gadījuma dalībnieki – parasti reti balso, neiesaistās pilsoniskajās grupās (tāpat kā neaktīvie), bet ļoti aktuāla jautājuma, bieži personiska, gadījumā var mobilizēties. 9,8% respondentu ir atzinuši, ka viņi ieņem kampaņotāja lomu. Kampaņotāji ir cilvēki, kas ne tikai balso, bet arī iesaistās dažādās politiskās kampaņās. Viņi parasti ieņem stingru nostāju, identifikāciju ar konkrētu partiju. Tikai 5,9% respondentu ir aktīvisti. Aktīvisti ir aktīvi savā kopienā, iesaistās partijās, interešu grupās. 3,9% respondentu uzskata sevi par komunālistiem. Komunālisti ir aktīvi savā kopienā, piemēram, reģionālajā, vietējā pilsētas vai etniskajā;…
SATURA RĀDĪTĀJS 1.Politiskie procesi Latvijā 2.Iedīvotāju iesaistīšanās Latvijas politiskajos procesos Secinājumi izmantotās literatūras un avotu saraksts Pētījuma mērķis: izzināt un sniegt priekšlikumus par iedzīvotāju ieinteresētību un līdzdalību politiskajos procesos Latvijā. Pētījuma uzdevumi: 1. Teorētiski izpētīt iedzīvotāju ieinteresētību un līdzdalību politiskajos procesos Latvijā. 2. Izveidot aptauju un anketēt iedzīvotājus Latvijā. 3. Izdarīt secinājumus. Pētījuma metodes: 1) Teorētiskā – literatūras analīze 2) Empīriskā – anketēšana 3) Datu apstrādes metode – excel