Mērmehānisms ir katra mēraparāta pamatsastāvdaļa. Ja uz mērmehānismu iedarbojas mērāmais vai ar to funkcionāli saistītais blakus lielums, tad pārvietojas tā kustīgā daļa. Pēc kustīgās daļas pagriešanās leņķa vai lineārā pārvietojuma nosaka mērāmā lieluma vērtību.
Magnētelektriskā mērmehānisma kustīgā daļa sastāv no taisnstūrveida spolītes (rāmīša). Rāmīša tinumu izveido no tievas, izolētas stieples un novieto uz alumīnija karkasa. Rāmītim piestiprinātas divas balstos novietotas pusasis – ass smailes. Vienai pusasij piestiprināts rādītājs un spirālatsperu gali, ar kurām rāmīša tinumam pievada strāvu.
Rāmīša sānu malas ir novietotas šaurā gaisa spraugā starp nekustīgu tērauda cilindru un polu kurpēm. Spēcīgs pastāvīgais magnēts, gaisa spraugā rada homogēnu radiālu magnētisko lauku.
Ja rāmīša tinumā plūst strāva, tad magnētiskajā laukā uz tinuma sānu malām darbojas spēku pāris. Tādējādi rodas rāmīša strāvai proporcionāls griezes moments. Šī momenta iedarbībā rāmītis pagriezīsies par leņķi α un griezes moments līdzsvarosies ar atsperes pretdarbības momentu.
Mērāmo strāvu nosaka, nolasot rāmīša pagriešanās leņķi un reizinot to ar aparāta konstanti k. Leņķi nolasa pēc rādītāja uz skalas, kas nostiprināta zem rādītāja gala.
Par slāpētāju sauc ierīci, ar kuru pēc aparāta ieslēgšanas samazina kustīgās daļas svārstību laiku.…
