-
Visbiežāk sastopamie pārtikas alergēni pirmsskolas bērniem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Visbiežāk sastopamie pārtikas alergēni pirmsskolas vecuma bērniem | 5 |
| 1.2. | Alergēnu kontrole pārtikas apritē | 8 |
| 1.3. | Slēptie alergēni | 9 |
| 1.4. | Preventīvie pasākumi | 11 |
| Secinājumi | 12 | |
| Priekšlikumi | 14 | |
| Literatūras saraksts | 15 | |
| Pielikums | 17 |
Secinājumi
1. Apkopjot un analizējot literatūru par alerģiju izraisītājiem, jāsecina, ka bērniem Eiropā visbiežāk ir alerģija pret olām, govs pienu un zemesriekstiem, savukārt, Ziemeļeiropas valstīs bērniem visbiežāk ir alerģija pret zivīm. Lai gan statistika par Latvijā dzīvojošajiem bērniem nav pieejama.
2. Bērniem, kuriem bērnībā ir alerģija ir lielāks risks attīstīt tādus hroniskus stāvokļus kā rinīts, ekzēma un astma. Turklāt tā ka alergēni starp pārtikas grupām ir savstarpēji saistīti, bērniem parasti ir alerģija pret vairāk kā vienu alergēnu.
3. Eiropas Savienības likumi regulē alergēnu skaitu, informācijas daudzumu, kas ir jānorāda uz pārtikas iepakojuma, veidu, kurā informācijai ir jābūt pasniegtai kā arī produkta uzglabāšanu visos produkta gatavošanas un transportēšanas posos. Tomēr ražotājiem joprojām ir iespēja neuzradīt alergēnu daļiņas, kas produktos zemās koncentrācijas tiek izmantotas ka emulsija, saistviela vai aģents specifiskas tekstūras ieguvei vai proteīna koncentrācijas paaugstināšanai.
4. Apkopojot un analizējot literatūru par slēptajiem alergēniem, jāsecina, ka pētījumu par slēpo alergēnu saistību ar alerģiskām reakcijām nav pietekami, lai uzskatītu ka ražotājs ļaunprātīgi maldina patērētājus, īpaši tādēļ, ka bērnu veselības pasliktināšanās izmantojot uzņēmuma produktus samazina uzņēmuma konkurētspēju un rada uzņēmumam ļoti lielus finansiālus zaudējumus.
…
Eiropas Savienības valstīs, aptuveni 17 miljoni iedzīvotāju cieš no uzturvielu izraisītām alerģijām, turklāt pēdējo 10 gadu laikā, ar alerģijām slimojošo bērnu skaits ir dubultojies, it īpaši Grieķijā, Itālijā un Spānijā [2]. Turklāt izmaiņas ir novērotas arī globālā mērogā, proti, no dažāda veida un smaguma alerģijām visā pasaulē cieš aptuveni 30 % – 35 % bērnu un šo bērnu skaits arī ārpus Eiropas, turpina pieaugt [1;555]. Alerģiju izplatība starp bērniem ir būtisks izpētes jautājums, tā kā alerģiskiem bērniem ir lielāka iespēja attīstīt citus veselībai bīstamas hroniskus stāvokļus, tādus kā hronisku rinītu, ekzēmu un astmu [2]. Šādu hronisku stāvokļu saasinājums var mainīt visu ģimenes dzīves dinamiku, paaugstināt trauksmi, radīt vainas izjūtu kā arī spēcīgu emocionālu un fizisku diskomfortu gan bērnam, gan vecākiem. Tāpat ir būtiski, ka pieaugot to bērnu skaitam, kam ir alerģijas un arī ar to saistītās komplikācijas nozīmē finansiāla sloga pieaugumu uz valsts veselības aprūpes sistēmu un uz vecākiem. Tāds ārstēšanās veids kā imūnterapija ar alergēniem ir dārgs un ilgs process, kas var aizņemt no 3 līdz 5 gadiem un vecākiem izmaksāt no 150 līdz 500 eiro gadā, neieskaitot pacienta iemaksas par vizīti [6;13]. Tā kā preventīvie pasākumi alerģiju novēršanai ir lētāki par ārstēšanās izmaksām [10], jautājums par to, kas izraisa alerģijas un ar ko ir pamatojams to bērnu skaita pieaugums, kam ir alerģijas ir būtisks sociālās labklājības jautājums.
Koledžas darbs.
