Jau laika posmā no 384. - 322. g. pirms mūsu ēras, sengriēku filozofs Aristotelis,
jau analizēja galvenās ekonomiskās parādības tā laika sabiedrības līmenī. Aristetolis
ekonomiku raksturo kā dzīvei nepieciešamo preču ražošanu un maiņu. Tā laika autori
ļoti daudz ir apcerējuši mājsaimniecību, lauksaimniecību, valsts uzbūvi un likumus. To
veidotās atziņas ir ļoti nozīmīgi un vērtīgi zinātnes veidošanās procesa sākumpunkti.
Pati ekonomikas teorija kā sabiedriska zinātne ir radusies tikai astoņpadsmitajā
gadsimtā. Precīzāk- rašanās tiek deklarēta 1776. gadā, kad angļu ekonomists Ādams
Smits publicēja savu darbu- Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem. 1 G.
Libermanis gan konkretizē, ka ekonomikas teorijas saknes ir veidojušās līdz pat
pirmajam pasaules karam.2 M. Parkins un R. Beids piekrīt ieprieks minētajam un
piezīmē, ka ekonomikas zinātne kļuva integrētāka 1980tajos gados.3 Pats termins radies
no grieķu valodas, kurš burtiskā tulkojumā nozīmē- māka pārvaldīt mājas saimniecību,
kas ir attiecināms tieši uz mājsaimniecību sabiedrības mērogā.4 Ekonomikas teorija ir
mācību par to, kādā veidā cilvēki izmanto ierobežotos resursus, lai maksimāli
apmierinātu savas vajadzības.…
