Socializācija - cilvēka garīgās būtības veidošana, pakāpeniski (no dzimšanas) viņu iesaistot sabiedrības struktūrās (sociālā vidē), tas nozīmē:
sociālo normu;
darbību un spēju;
garīgo vērtību apgūšanu.
Cilvēks ir sociāls pēc savas dabas, līdz ar to viņam ir nepieciešamas sociālās vajadzības, t.i.:
vajadzības pēc kontaktiem, pēc cilvēciskiem sakariem, pēc pieķeršanās;
vajadzības pēc pašapliecināšanās - zināmas vietas ieņemšanas grupā;
pašapziņa - savas patības izjūta un atšķirība no citiem.…
