Šis uzplaukuma laiks beidzas, kad 20. gadsimta vidū reģionālisma paradigmu nomaina pozitīvisms, kas turpinās ar kvantitatīvo revolūciju, kura bija pretēja metode reģonālisma visaptverošajai un aprakstošajai pieejai.
Nav noliedzama reģionālās ģeogrāfijas vēsturiskā un vēljoprojām aktuālā nozīme, neskatoties uz tās virzienā raidīto kritiku par nezinātniskumu un vispārīgumu. 19. un 20. gadsimtu gaitas un reģionālās ģeogrāfijas uzplaukuma šajā laikā saistība pierāda, kā ir iespējams šo metodi izmantot ne tikai valstiskā līmenī – politikas veidošanā, iedalot teritoriju reģionos, un ekonomikā – pārvaldot resursus starp šiem reģioniem, bet arī individuālā līmenī – apzinoties savu piederību teritorijai ar kopīgu kultūru un vēsturi. Lai gan ģeogrāfijā tagad vairāk tiek izmantotas kvantitatīvas nekā aprakstošas metodes, reģionu savstarpējās attiecības ir uzlūkotas kā tikpat svarīgas kā reģionālisma uzplaukuma laikā. Mūsdienās pasaule bieži tiek aplūkota pēc viena noteikta kultūras reģionu iedalījuma, un straujās globalizācijas dēļ tajos un to mazākajās apakšvienībās nepārtraukti notiek pārmaiņas, tātad reģionālajai ģeogrāfijai ir būtiska loma arī tagad.
…
