Platons ir viens no izcilākajiem antīkās sabiedrības filosofijas un kultūras veidotājiem. Viņš dzīvoja laikā, kad Atēnu demokrātija jau bija pārdzīvojusi savu augstāko uzplaukumu un izsmēlusi attīstības iespējas, un sabiedrību plosīja asas sociālās un politiskās pretrunas.
Dialogā “Dzīres” Platons attēlo gan Atēnu sabiedrības tradīcijas, parādot sarunas kā neatņemamu dzīru sastāvdaļu, atēniešu attieksmi pret dzeršanu, ģimenes lomu un sievietes vietu sabiedrībā, homoseksuālu attiecību nozīmi, gan stāsta par sengrieķu dievu Erotu, skarot visos laikos aktuālo tēmu - mīlestību.
Dialogs veidots kā kidatēnieša Aristodēma stāstījums par dzīrēm, kuras sarīkojis jaunais traģēdiju autors Agatons pēc uzvaras traģēdiju autoru sacensībā, ko savukārt atstāsta Apollodors pēc ceļā sastaptā Glaukona lūguma. Kopā ar Aristodēmu uz dzīrēm devies arī Sokrats. Sanākošo viesu vidū bijis Atēnās pazīstams ārsts Eriksimahs, kas arī ierosina sarunas tēmu - slavinājums mīlas dievam Erotam.
Pirmais runu saka dedzīgais daiļrunas un filosofijas cienītājs Faidrs, stāstot par to, kādas veltes šis dievs nesis cilvēkam: “Erots ir vecākais no dieviem un, būdams pats vecākais, viņš mums devis visskaistākās veltes. Es vismaz nezinu skaistākas dāvanas pašā jaunības plaukumā kā mīlētājam uzticamu un krietnu draugu, bet iemīļotajam tādu pašu mīlētāju.…
