-
Spējas un to veidi
Mūsdienās ir pieņemts uzskatīt, ka intelekts ir universāla psiholoģiska cilvēku dotība, kuras pamatā ir ģenētiski iedzimtas nervu sistēmas īpašība ar noteiktu ātrumu un precizitāti uztvert noteiktu informāciju. Cilvēks ar augstu intelekta līmeni ir spējīgs intuīcijas līmenī pieņemt dažādus lēmumus. Intelekts ir uzskatāms par produktīvas darbības koeficientu, kas palīdz prātam orientēties. Tomēr intelekta spējas var izpausties gan risinot situācijas ar objektiem, matemātiskiem vai loģiskiem uzdevumiem, gan pie sadarbības ar cilvēkiem. Tas nozīmē to, ka intelektu nevar noteikt ar vienu pašu koeficientu, jo prasmi strādās komandā, spēju patikt vai gūt uzticību, objektīvi novērtēt ar skaitļiem nevar.
No domas par to, ka viens veiksmīgi strādā ar cilvēkiem un otrs ne tik, ir radies tāds termins kā „sociālais intelekts”, kas arī norāda uz šo prasmi vai cilvēka iedzimto īpašību. Definējot šo vārdu savienojumu, jāatzīmē, ka sociālais intelekts ir spēja pareizi vai adekvāti uztvert savu uzvedību un saprast cita cilvēka uzvedību sabiedrībā. Šī īpašība ir nepieciešama cilvēkiem, lai efektīvi sastrādātos ar pārējiem cilvēkiem sabiedrības lokā un prastu adaptēties jaunā sabiedrībā. Sociālais intelekts palīdz cilvēkam integrēties sabiedriskajos notikumus, sabiedrības kultūrā un būt uztveramam, kā partneris komunicēšanā un saskarsmē.
…
Jau kopš pirmā elpas vilciena ikviens no mums ir pakļauts dažādu sajūtu piedzīvošanai un tālākai pasaules uztverei par visu notiekošo. Zināšanas par pasauli vispirms iegūstam tieši caur sajūtām un uztveri, tāpēc, attīstot sajūtas, tiek veicināta arī uztveres attīstīšana. Tas pierāda, ka tas kā mēs sajūtam šo pasauli maina mūsu uztveri un dzīvi kopumā. Spējas ir indivīda psiholoģiskās īpatnības, kuras nosaka zināšanu un iemaņu efektīvu apguvi. Pašas spējas savukārt ir atkarīgas no bioloģiski nosacītiem dotumiem. Lai šie dotumi pārvērstos spējās, tie ir jāattīsta piemērotā aktīvā darbībā. Parasti izšķir vispārīgas spējas, kuru universālais raksturs nodrošina augstu efektivitāti dažādos darbības veidos, un speciālās spējās – tādas kā matemātiskās, muzikālās, mākslinieciskās u.c. Svarīgi, lai cilvēks atrastu izmantojumu savām spējām, tas ir, īsto nodarbošanās veidu, jo tādu cilvēku, kuriem vispār nebūtu nekādu spēju, praktiski nav.