-
1934.gada 15.maija apvērsums Latvijā: historiogrāfiskais apraksts
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
1. | 15. maija apvērsuma HistoriogrāfiskaIS apskats | 4 |
1.1. | Objektīvas publikācijas | 4 |
1.2. | K. Ulmaņa glorificēšana | 6 |
1.3. | K. Ulmaņa kritika | 6 |
1.4. | Apvērsuma skatījums noteiktu notikumu gaisotnē | 7 |
1.5. | Secinājumi | 8 |
Izmantotā literatūra un avoti | 9 |
1.5. Secinājumi
Apkopojot historiogrāfisko pārskatu, noteikti pieejamie avoti (pamatā publicēti divās grāmatās:
– Apvērsums (2012): 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Sast. Valters Ščerbinskis, Ēriks Jēkabsons
– Urbanovičs J., Jurgens I. Paiders J. Nākotnes melnraksti. Latvija 1934.-1941.
Analizējot avotus (skatīt literatūras sarakstu, sadaļu „Avoti”), ir iespējams tiekties maksimāli objektīvi atspoguļot notikumus no dažādiem aspektiem. Papildus objektīvu datu iegūšanai izmantojamas grāmatas:
– 20.gadsimta Latvijas vēsture. (2003) II daļa;
– Latvijas vēsture (2015). Sast. Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda.
Lai varētu labāk raksturot laikmetu un sniegt pārskatu par dažādām notikumos iesaistītām pusēm, svarīgi izmantot arī grāmatas un publikācijas, kas skata nedaudz tendenciozi, un tieši:
– slavinoši (A. Grīns, U. Ģērmanis, J. Labsvīrs, V. Lācis u.c.)
– kritizējoši (F. Cielēns, V. Guščins, E. Žagars, N. Kabanovs. T. Feigmane u.c.).
Ir jāuzsver, ka dotās grāmatas un publikācijas ir jāskata uzmanīgi un izvērtējoši, tā kā ir ļoti uzkrītoša tendence padarīt K. Ulmani par „svēto” vai tieši pretēji – par fašisma ideju paudēju un pat kaislīgu aizstāvi.
Visbeidzot svarīgi arī pētījuma izstrādē iekļaut publikācijas, kas skata dotos notikumus no kāda konkrēta politiskā spēka, sabiedriskā strāvojuma pozīcijām, vienlaikus pietiekami plaši raksturojot arī kopējo vidi. Te minami tādi autori kā B.Berkovičs un U.Krēsliņš.
…
Ja par 1940. gada notikumiem un Latvijas okupāciju un aneksiju PSRS vairs nav strīdu (arī dotais jautājums ilgstoši tika diskutēts – daudzi krievu padomju vēsturnieki Latvijas pievienošanu PSRS dēvēja par „atbrīvošanu”), tad par nedaudz senākiem notikumiem – 1934. gadu strīdi nerimst. K. Ulmaņa 1934. gada apvērsums ir viens no vispretrunīgāk vērtētajiem Latvijas vēstures faktiem. Pirms gada tika atzīmēta 80. gadu jubileja kopš dotā apvērsuma, kas saasināja diskusijas par Ulmaņlaiku izvērtējumu un vēsturisko nozīmi Latvijas valsts attīstībā. Vienlaicīgi tika publicēti samērā plaši pētījumi par šo tēmu, kas tomēr neļauj par vienoties par vienotu terminoloģiju – vēl 2014. gadā parādās publikācijas, kur tiek aplūkots „fašistiskais Ulmaņa apvērsums”, turpinot diskutēt par to, kā vispār nodēvēt K. Ulmaņa – par autoritāru (kas būtībā paredz demokrātijas iezīmju saglabāšanos) vai totalitāru (kas parasti ietver pietiekami plašas represijas pret „citādi domājošiem”).