1934.gada 15.maija apvērsums Latvijā: historiogrāfiskais apraksts

1.5. Secinājumi
Apkopojot historiogrāfisko pārskatu, noteikti pieejamie avoti (pamatā publicēti divās grāmatās:
– Apvērsums (2012): 1934. gada 15. maija notikumi avotos un pētījumos. Sast. Valters Ščerbinskis, Ēriks Jēkabsons
– Urbanovičs J., Jurgens I. Paiders J. Nākotnes melnraksti. Latvija 1934.-1941.
Analizējot avotus (skatīt literatūras sarakstu, sadaļu „Avoti”), ir iespējams tiekties maksimāli objektīvi atspoguļot notikumus no dažādiem aspektiem. Papildus objektīvu datu iegūšanai izmantojamas grāmatas:
– 20.gadsimta Latvijas vēsture. (2003) II daļa;
– Latvijas vēsture (2015). Sast. Ilgvars Butulis, Antonijs Zunda.
Lai varētu labāk raksturot laikmetu un sniegt pārskatu par dažādām notikumos iesaistītām pusēm, svarīgi izmantot arī grāmatas un publikācijas, kas skata nedaudz tendenciozi, un tieši:
– slavinoši (A. Grīns, U. Ģērmanis, J. Labsvīrs, V. Lācis u.c.)
– kritizējoši (F. Cielēns, V. Guščins, E. Žagars, N. Kabanovs. T. Feigmane u.c.).
Ir jāuzsver, ka dotās grāmatas un publikācijas ir jāskata uzmanīgi un izvērtējoši, tā kā ir ļoti uzkrītoša tendence padarīt K. Ulmani par „svēto” vai tieši pretēji – par fašisma ideju paudēju un pat kaislīgu aizstāvi.
Visbeidzot svarīgi arī pētījuma izstrādē iekļaut publikācijas, kas skata dotos notikumus no kāda konkrēta politiskā spēka, sabiedriskā strāvojuma pozīcijām, vienlaikus pietiekami plaši raksturojot arī kopējo vidi. Te minami tādi autori kā B.Berkovičs un U.Krēsliņš.
…