Temperatūrai pieaugot, virsmas spraiguma koeficients samazinās un kritiskajā temperatūrā kļūst vienāds ar nulli (kritiskajā t. zūd atšķirība starp šķidro un gāzveida stāvokli), jo palielinās vidējais attālums starp šķidruma molekulām.
Virsmas spraiguma koeficientu var ietekmēt piejaukumi, kas šķīst šķidrumos. Piem., ūdens virsmas spraiguma koeficients parasti pieaug, ja tajā izšķīst dažādas vielas (cukurs, vārāmais sāls, u.c.). Vielas, kuras virsmas spraiguma koeficientu ūdenim samazina, sauc par virsmas aktīvajām vielām (ziepes, kampars, ēteris, amonjaks, u.c.)…
