Zinātniskā raksta struktūrelementi
Akadēmiskā rakstīšana ir jāmācās visu laiku – pastāvīgi jāatjauno un jāuztur formā rakstīšanas iemaņas. Ir jāsaprot, ka tikai ar neatlaidīgu darbu un sevis disciplinēšanu var panākt redzamu rezultātu.
Zinātniskajam darbam ir jābūt akadēmiskās rakstības valodas stilā – īsi skaidri izklāstītam darba saturam, noteiktā struktūrā un publicētam zinātniskā izdevumā.
Akadēmisko rakstu veidi ir dažādi (īsraksts, analītiska recenzija, ievadraksts u.c.), un katrs no tiem ir ar atšķirīgu struktūru, tādēļ pirms rakstīšanas jāiepazīstas ar precīziem norādījumiem un rakstības principiem, uz kuriem darbs balstīts un ko redaktori izvirzījuši autoriem.
Labas rakstīšanas pamatprincipi:
• vienkāršība,
• uztveramība,
• skaidrība,
• veselums – viengabalainība.
Darba struktūru veido - ievads, materiāli, metodes, rezultāti, diskusijas un pielikumi.
Autora izklāstītai domai jābūt precīzi uztveramai, lai lasītājs var ātri un viegli saprast, par ko tekstā rakstīts.
Zinātniekam jāpārzina un jāattīsta savā nozarē esošā terminu sistēma – ne tikai svešvalodā, bet arī latviešu valodā. Nelietot atšķirīgi traktētus terminus viena koncepta aprakstīšanai.
Skaidrību vieš pakāpenība. Pakāpenība nodrošina vienotību. Darbam nepieciešama struktūra, rindkopas saturiski sasaistītas un loģiskā secībā.
…
