2021–2025 гг.
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| Patenta jēdziens | 4 | |
| Patents kā intelektuālais īpašums | 6 | |
| Patenta aizsardzība | 8 | |
| Patenta aizsardzības metodes | 10 | |
| Secinājumi | 15 | |
| Izmantotās literatūras un citu informācijas avotu saraksts | 16 |
Īpašums ir viens no cilvēku sabiedrības pamatiem. Jau senos laikos cilvēku radītas lietas kādam piederēja- vai nu to radītājam, vai cilvēkam, kurš tās iegādājās. Līdz ar īpašumu radās arī īpašumtiesības, tas ir, īpašnieka tiesības uz īpašumu. Īpašumtiesības ir nepieciešamas, lai uzturētu sabiedrībā kārtību, lai cilvēki vienkārši neņemtu visu kas pagadās. Var pieņemt, ka bez īpašumtiesībām sabiedrības attīstība būtu daudz lēnāka, jo, cilvēkiem nebūtu intereses izgatavot kaut ko, radīt, ja to viņiem jebkurā brīdī var paņemt kāds cits. Jāņem vērā, ka, īpašumtiesības nozīmē ne tikai īpašnieka tiesības uz viņa īpašumu, bet arī pienākumus, piemēram, namīpašnieka pienākums uzturēt savu namu kārtībā.…
Patents ir intelektuālā īpašuma veids, kas aizsargā tehniskās jaunrades produktus jeb izgudrojumus. Izgudrojums var būt ierīce, paņēmiens, viela vai bioloģisks materiāls, turklāt tam ir jābūt tehniskas problēmas tehniskam risinājumam. Izgudrojums ir tehniskas jaunrades rezultāts, kam ir kāds praktisks pielietojums, tas ir tehniskas problēmas tehnisks risinājums (Patentu Valde, 2020). Patentu likumam ir bagāta un plaša vēsture, kas aizsākās jau 500. gadu p.m.ē., kad pavāriem Sybaris bija iespēja gadu baudīt monopolizētu peļņu par unikālu ēdienu, ko viņi bija radījuši. Šī, iespējams, ir pirmā atsauce uz intelektuālā īpašuma aizsardzību. Vairākus simtus gadu vēlāk Vitruvijs, kurš strādāja par tiesnesi Aleksandrijā, tiesāja un atmaskoja vairākus dzejniekus, kuri bija vainīgi citu cilvēku materiālu zagšanā savā jomā. Kopš tā laika romiešu juristi apsprieda dažādus intelektuālo darbu īpašumtiesību veidus, lai gan viņiem joprojām nebija nekādu intelektuālā īpašuma likumu.
