Latvieši trimdā
Par trimdas latviešiem tiek dēvēti emigrācijā (galvenokārt Austrijā, Amerikā, Eiropā) dzīvojošie latvieši, no kuriem lielākā daļa devās prom no Latvijas 2.pasaules kara beigās, ar mērķi izvairīties no PSRS režīma represijām, un kā otrā grupa bija latviešu karavīri, kuri pēc kara beigām bija nonākuši karagūsteku nometnēs un pēc atbrīvošanas nevēlējās atgreisties mājup.
Jēdziens “tatviešu trimda” parādījās pēc okupācijas režīma izveides laikā Latvijā 1940. un 1944.g.
No iepriekšējiem emigrācijas viļņiem pēdējā plūsma krasi atšķīrās: pirmo var pieminēt to,ka apmēram 130 000 latviešu pēc kara palika Rietumos. Otrkārt, dotā emigrācija notika piespiedu kārtā, politisku apsvērumu dēļ, jo emigrantiem draudēja represija un fiziska iznīcināšana no PSRS puses.
Sliktākais situācijas iznākums gaidīja Latvijas inteliģenci, vācu militāro struktūru biedrus kā arī politiskos darbiniekus. Tieši tas faktors, ka dotais emigrācijas vilnis tiek realizets piespiedu kārta deva viņam nosaukumu “latviešu trimda.”…
