-
ES kopējās lauksaimniecības politikai pakļauto produktu eksporta - importa administrēšanas procedūras Latvijā
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | ES Kopējās lauksaimniecības politika | 4 |
| 1.1. | ES kopējās lauksaimniecības politikas attīstība, mērķi, pamatprincipi | 4 |
| 1.2. | ES kopējās lauksaimniecības politikas reglamentējošā likumdošana | 5 |
| 1.3. | Eksporta kompensācijas produktu sektori | 6 |
| 2. | Eksporta kompensācijas sistēma | 8 |
| 2.1. | Eksporta kompensāciju veidi, piešķiršanas kārtība | 8 |
| 2.2. | Eksporta kompensāciju sistēmā iesaistītās institūcijas | 9 |
| 2.2.1. | Lauku atbalsta dienesta kompetence | 9 |
| 2.2.1.1. | AGREX un AGRIM licences un tā būtība | 10 |
| 2.2.2. | Latvijas muitas kompetence | 11 |
| 2.2.2.1. | T5 kontroleksemplārs un tā būtība | 11 |
| 3. | Komercsabiedrības ekonomiskie rādītāji atkarībā no ES kopējās lauksaimniecības politikas reglamentējošas likumdošanas izmaiņām | 13 |
| 3.1. | Latvijas piena produkciju ražotāju vispārējais stāvoklis | 13 |
| 3.2. | Komercsabiedrības ražotā kompensējamā produkta ražošanas apjomi un realizācijas tirgi pirms iestāšanās ES | 14 |
| SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI | 15 | |
| BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS | 16 |
Cilvēks un dabas resursi ir saistīti ciešās kopsakarībās, un šo kopsakarību raksturs un izpausmes laika gaitā mainās. Latviešiem zeme ir svarīga, un līdz pat nesenam laikam 20.gadsimta sākumam – latviešus varēja dēvēt par zemnieku tautu, bet līdz pirmajai tautas atmodai un inteliģences veidošanās procesam – pat par zemnieku kārtu. Tādējādi zemes, meža, lauksaimniecības un lauksaimnieku vēsture, kā arī agrārā vēsture lielā mērā veido visas Latvijas vēsturi.
Latvija pavisam nesen ir iestājusies Eiropas Savienībā (turpmāk - ES), un tas nozīmē lielas pārmaiņas ekonomiskajā, politiskajā un sociālajā dzīvē kopumā. Latvijas lauksaimniecība ir guvusi jaunu izaicinājumu - iekļaušanos Eiropas Savienībā un praktisku piemērošanos darbam Eiropas vienotajā tirgū un Kopējai lauksaimniecības politikai.
ES katrai dalībvalstij piedāvā izvēles iespējas lauksaimniecības un lauku politikas ilgtspējīgai attīstībai, ieviešot Kopējo lauksaimniecības politiku (turpmāk - KLP).
Darba mērķis ir iepazīties ar:
Kopējās lauksaimniecības politikas būtību;
Politikas reglamentējošo likumdošanu;
Eksporta kompensācijas sistēmu, tās veidiem un būtību;
Izanalizēt vienas komercsabiedrības ražotā kompensējamā produkta tirgu un situāciju, kāda bija pirms kompensāciju saņemšanas, un kāda ir tagad, kad kompensācijas vairs nav.
Lai sasniegtu mērķus ir jāveic sekojoši uzdevumi:
Jāizpēta Kopējās lauksaimniecības politika
Jāizanalizē eksporta kompensāciju sistēmu
Jāveic komercsabiedrības vispārējā analīze, darbības ietekme uz kompensāciju piešķiršanu/nepiešķiršanu.
Par darba izstrādāšanas pamatu tiek izmantota ES KLP preču uzskaites, kontroles un administrēšanas sistēmas izpēte Latvijā, statistiskā analīze, datu apkopošana.
Darbu rakstot izvirzu šādu hipotēzi: ES Kopējā lauksaimniecības politika ir mainījusi lauksaimniecības saražoto produktu virzību uz ārējo ES tirgu un ietekmējusi Latvijas lauksaimnieku darbību.…
ES Kopējā lauksaimniecības politika jau 50. gadu ir viena no galvenajām ES politikas jomām. Tā tika radīta 1957. gadā, lai nodrošinātu pārtikas piegādi Eiropas Kopienai. Mūsdienās KLP ir daudz plašāki mērķi un uzdevumi, jo paralēli pārtikas nodrošinājumam Savienībā tā arī uztur un veicina lauku attīstību. Kā Galvenā prioritāte tiek izvirzīta patērētāju vajadzības, tādēļ tiek atbalstīta austas kvalitātes pārtikas ražošana, kas nekaitē videi.
